Ievads: Šis bija mans nu jau otrais brauciens uz Ķīnu. Atšķirībā no pirmā brauciena pagājušogad, kad Ķīna man bija nezināmais ar lielo burtu, šoreiz jau zināju, ko sagaidīt.

8.diena (13.08.2007 - pirmdiena)
Qingdao - lidojums uz Shanghai – Shanghai

Ceļamies 7.20. Šodien lidojums uz Šanhaju. Iepriekš sarunāts, ka taksometrs gaidīs pie hosteļa plkst. 8.30. Gribam brokastot hostelī, bet tur pasaka, ka būs jāgaida 20 minūtes. Tas neder, jo varam nokavēt taksometru. Stīvens piezvana taksistam, lai brauc ātrāk. Taksists savukārt iepriecina, ka nokavēs, jo esot "busy traffic". Labi, gaidām. Taksis nokavē tikai 10minūtes. Vālējam uz lidostu (90rmb). Esam laicīgi. Lidostā nopērku šādus tādus niekus, piereģistrējamies. Stīvenam šis ir pirmais lidojums, tāpēc viņš skatās apkārt kā tramīgs zaķis. Iesēžamies lidmašīnā un... nākas gaidīt ~1h. Ilgā nīkšana sāk apnikt arī citiem pasažieriem un tie izsauc uz "razborku" kapteini, kurš pasaka, ka jāgaida pacelšanās atļauja no lidostas. Esot "busy air traffic". Neko īpaši "busy" pa lidmašīnas logu gan nemanu. Qingdao lidosta nav sevišķi liela. Beidzot paceļamies.

Esam Shanghai. Laiks apmācies un nedaudz līst lietus. No lidostas uz pilsētu braucam ar MagLev vilcienu (2x40rmb). Ātrums iespaidīgs - dažbrīd virs 400km/h.

Līdz pašam centram ar MagLev aizbraukt nevar. Pārsēžamies parastajā metro (2x4rmb). Stīvens atrod normālu ķīniešu viesnīcu. Personāls angliski ņe-bum-bum, toties numura cena ir laba (par 2 naktīm samaksājam 400rmb)

Kopš rīta neko neesam ēduši, izņemot lidmašīnā dotos riekstiņus. Ar steigu meklējam vietu, kur paēst.

Iepērkam vilciena biļetes (2x30rmb) uz Sudzhou.

Painteresējos arī, cik maksā vilciena biļetes atpakaļ uz Pekinu. Gribas salīdzināt to cenu ar lidojuma cenu, tāpēc pa visu pilsētu meklējam avio biļešu pārdošanas kantorus. Pirmajā vietā cena ir ļoti laba, tomēr Stīvens domā, ka var atrast vēl lētāk un mēs ejam meklēt vēl citus variantus. Skuja. Pārējās vietās ir stipri dārgāk. Nolemju, ka jāatliek jautājums par izvēli 'lidojums pret vilciena brauciens' līdz rītdienai. Pats gan vairāk esmu noskaņojies braukt ar vilcienu, jo jau sākotnēji man tā bija izdomāts.

Ir jau vakars. Pastaigājam pa pilsētu. Šanhaja no citām pilsētām atšķiras ar to, ka te uz centrālajām tūristu ielām tev visu laiku dod visādas reklāmas lapeles un piedāvā pulksteņus, apavus u.t.t.

Paēdam vakariņas Pizza Hut (151rmb), kas pēc Stīvena vārdiem ķīniešiem skaitās vislabākais picēriju tīkls. Man liekas, ka pica ir baigi parasta. Nekas īpašs. Tik liela, ka knapi var apēst.

Pastaigājam vēl pa pilsētu. Jau satumst.

Aizejam uz kādu internet kafūzi (14rmb), pārmetu bildes no xD kartes uz USB stick. Atgriežamies hotelī. Jau plkst. 0:16.

9.diena (14.08.2007 - otrdiena)
Shanghai

Paziņoju, ka esmu izlēmis, ka brauksim atpakaļ uz Pekinu ar vilcienu. Brauciens ar vilcienu maksā divreiz lētāk par lidojumu. Lai arī jābrauc visu dienu man tas šķiet interesantāk nekā lidot. Nopērkam biļetes. 2 biļetes izmaksā 665rmb.

Paēdam (52rmb). Stīvens pastāsta, ka Harbin alus ir vecākais alus Ķīnā. Alus rūpnīcu Harbin pilsētā esot nodibinājis kāds pārbēdzējs no Krievijas tālajā 1900.gadā.

Ejam uz Šanhajas muzeju. Ēka no ārpuses izskatās īpatnēji. Ieejas maksa te ir 2x20rmb.

Muzejs liels, vairākos stāvos - visu apskatot paiet daudz laika. Te redzu arī daudzus citus ārzemniekus.

Pēc muzeja ar taksi (12rmb) braucam uz nelielu Garden, kas arī izrādās atrodas tūrisma industrijas vidū un ap to atrodas n-tie veikali. Pastaigājam pa Garden, visapkārt dažādas tūrisma grupas (piem. japāņi).

Pēc Garden aizejam uz templi (2x10rmb), kas ne ar ko īpašu neatšķiras jau no n-tajiem redzētajiem tempļiem.

Pa pazemes tuneli ar speciālu tūristiem domātu vagoniņu aizbraucam līdz TV tornim. Tur rindas. Vagoniņa un TV torņa biļetes kopā maksā 2x98rmb.

Šanhajas TV tornis skaitās baigi slavens. Kur izpaužas tā īpašais krutums - tā arī nepalika skaidrs. Uzbraucām augšā, paskatījāmies uz pilsētu no augšas. Tālu redzēt jau nevarēja, jo laiks bija apmācies un visu klāja vai nu migla vai smogs vai abi kopā.

Pēc torņa apskates vālējam ar metro (2x4rmb) uz centru. Šanhaja ir pilsēta, kur ļoti plaši lieto 1rmb monētas. Tās vienmēr izdod atlikumā pērkot metro biļetes u.t.t.

Ir jau vakars. Paēdam japāņu restorānā (142rmb). Restorāns izskatās populārs, mums pat ir nedaudz jāgaida, lai atbrīvotos brīvs galdiņš.

Pēc restorāna ņemam taksi (25rmb) un laižam uz ICE BAR. Tas ir bārs, kur viss ir veidots no ledus. Pirms ceļojuma lasīju par to tīklā un noteikti nolēmu, ka tas bārs ir noteikti jāapmeklē. Stīvens kaut kur tīklā bija izracis adresi, to arī iebarojām taksistam un braucām. Liels pārsteigums bija, kad aizbraucot nekāda bāra tur nebija. Tur esošajā hotelī paskaidroja, ka bārs esot pārvācies kaut kur citur 1 gadu atpakaļ. Huh. Tā nedaudz nokavēts. Tikai 1 gads.

Es tomēr nezaudēju cerību un saku, lai Stīvens uzzvana kādam uzziņu kantorim. Izrādās neviens bārs ar tādu nosaukumu Šanhajā neesot. Saku, ka jāatrod kāds i-net kafūzis, kur atrast īsto adresi. Ejam meklēt. Nekādi nesanāk atrast, pa ceļam vieni vienīgi nekustamo īpašumu kantori, laikam rajons pārāk kruts. Beidzot Stīvens atrod vajadzīgos hieroglifus kādā blakus ielā. Speramies iekšā. Tradicionālā pases pārbaude. Samaksājam deposit (parastā prakse Ķīnā) un sēžamies pie PC. Uzreiz atrodu īsto adresi, minēts arī telefons. Vēl paskatāmies tīklā šo to par vilcieniem, es iedrukāju msg savā blogā, paskatos vietējos lv saitus un tinam prom. Stīvens drošības pēc uzzvana šiem un pajautā, vai nav vajadzīga rezervācija. Nē, neesot. Labi, ņemam atkal taksi (24rmb) un laižam uz jauno adresi.

Jā, ir !

Jau pie ieejas liels uzraksts.

Ar liftu nobraucam 1 stāvu zemāk. Tur paziņo, ka par ieeju jāmaksā 2x130rmb. Ieejas maksā iekļauts 1 dzēriens par brīvu. Uno problemo. Sapiķoju. Mums iedod siltas jakas un cimdus. Un ar liftu nobraucam vēl stāvu zemāk. Esam iekšā. ABSOLUT ICEBAR SHANGHAI izrādās forša vieta, temperatūra telpā mīnus 5grādi. Man kājās šorti. Neskatījos pulkstenī, cik ilgi mēs tur uzturējāmies, bet varētu būt kāda 1h. Izdzēru 4 alko drinkus. Stīvens - 3. Katrs dzēriens 50rmb. Dzērienus ielej ledus glāzēs. Stilīgi.

Pēc ICE bāra uzbraucām augšā, kur pasēdējām pie galdiņa nu jau parastā bārā, paņēmām drinkus un kartupeļu salmiņus (līdzīgus kā McDonalds). Izmaksāja tas viss 121rmb.

Braucam ar taksi uz hoteli. Ir jau vēls. Rīt jāceļas 7.00. Brauksim ar vilcienu uz Sudzhou.

10.diena (15.08.2007 - trešdiena)
Shanghai - brauciens ar vilcienu uz Sudzhou

Ceļamies pēc 7. Vilciens uz Sudzhou plkst. 8.58. Ņemam taksi (13rmb), braucam uz Railway Station. Stacija pilna ar cilvēkiem. Mazāk nekā pēc 1h esam jau pilsētā Sudzhou. Nopērkam pilsētas karti un paēdam tur pat vietējā KFC (McDonalds analogs, tikai pamatā orientēts uz visādiem vistu burgeriem), iztērējot 49.5rmb.

Pie stacijas pilns ar motorrikšām. Stīvens nokaulē jēdzīgu cenu par braucienu (10rmb) un kratāmies ar motorrikšu uz centru. Pēc nelieliem meklējumiem atrodam normālu vietu, kur palikt - Motel 168 (218rmb). Atstājam somas motelī.

Nopērkam vilciena biļetes (98rmb) rītdienai uz pilsētu Hangzhou. Šodien ir doma aizbraukt uz apkārtnē esošo ezeru. Ar taksi aizbraucam līdz autobusu stacijai. Tur izstāvam biļešu rindu, bet pie lodziņa Stīvenam paziņo, ka šajā stacijā biļetes uz busiem, kuri brauktu uz ezeru netirgo.

Okei. Stīvens pastudē karti un atrod autobusa numuru, kurš mums der. Pietura esot kaut kur ap stūri. Labi. Ejam. Man kājās parādījušās tulznas un iet samērā grūti. Kaut kā klunkurēju līdzi Stīvena ātrajam solim. Atrodam autobusa pieturu, sagaidām busu un sēžamies iekšā. Biļešu sistēma autobusā ir interesanta. Nauda ir jāsamet iekšā caurspīdīgā kastē pie vadītāja un atlikumu neviens netaisās izdot. Tāpēc iepriekš jāsagatavo precīza nauda.

Brauciens izrādās garš, ap 2 stundām, jo tas ir parastais autobuss, kas pietur daudzās pieturās un pa pilsētu nemaz nemēģina braukt īpaši ātri. Man smieklīga šķiet brauciena cena - vienam cilvēkam biļete maksā 5 rmb (35sant.). Brauciena laikā par jautrību un vispārēju apkārtējo uzmanību parūpējas kāda jauna ķīniete ar bērnu un kāda pavecāka ķīniete. Abas sēž blakus un pēkšņi starp viņām izceļas asa, skaļa un ilga (vismaz minūtes 15) vārdu pārmaiņa. No runātā nesaprotu pilnīgi neko. Kad vēlāk jautāju Stīvenam, par ko tur bija runa, izrādās, arī viņš gandrīz neko nav sapratis, jo tas bijis vietējais dialekts. Strīds esot bijis saistībā ar bērna uzvedību, kurš, iespējams, ar kājām iesitis vecākai ķīnietei.

Beidzot esam atbraukuši. Pēc izkāpšanas savus pakalpojumus sparīgi piedāvā kāds ķīnietis. Piekrītam. Par 85rmb viņš mūs ar motorlaivu izvizina pa ezeru, piestājam 1 nelielā salā, kura arī izveidota kā tūrisma objekts (biļetes 2x30rmb), cilvēku gan daudz tur nav. Pastaigājam apkārt salai pa koka dēlīšu tiltiņu konstrukciju, kas izvietoti virs ūdens visapkārt salai. Izbaudām smuko, saulaino laiku. Ideāla vieta, lai sauļotos.

Ar motorlaivu vēl pavizināmies pa ezeru un dodamies atpakaļ. Pa ceļam uz busu mūs panāk tas pats laivas vadītājs un saka, ka viņam tepat ciemā esot 'home cooking style' restorāns, un grib mūs tur aizvest. Ok. Ēst gribas. Ejam. Izrādās, ka tā tiešām ir ģimenes māja. Pirmajā stāvā ir zāle restorānam, augšā istabiņas viesiem (1 nakts cena palikšanai šajā sakarīgajā vietā maksājot 80rmb). Pusdienojam augšā uz balkona. Tas izmaksā 60rmb.

Laika apstākļi pa to laiku strauji pasliktinās, ātrā tempā tuvojas draudīgi negaisa mākoņi un sparīgi zēģelē vējš. Tiklīdz esam paēduši, sākas arī lietusgāze. Saimnieki viesmīlīgi piedāvā pagaidīt pie ieejas, kamēr lietus pāries. Tādā laikā doties uz autobusa pieturu būtu neprāts. Totāla izmirkšana. Kamēr gaidām, paņemam vēl katrs pa 1 vietējam alum (2x5rmb). Lietus mitējas. Braucam atpakaļ uz pilsētu ar to pašu sabiedrisko busu. Jau vakars. Aizejam uz moteli un tad staigājam pa pilsētu. Paēdam un ejam atpakaļ uz hoteli. Jau vēls, ap 12 naktī. Rīt celsimies 8.00.

11.diena (16.08.2007 - ceturtdiena)
Sudzhou – Hangzhou

Pieceļamies ap 9.00 Izrakstāmies no moteļa, jo līdz pievakaram istabu turēt nevar, tad ir jāmaksā papildus. Somas atstājam motelī (bezmaksas pakalpojums).

Šodien paredzēts apmeklēt kādu tūrisma objektu pilsētas apkārtnē. Meklēt publiskos busus nav laika. Ņemam taksi. Jautāju Stīvenam, vai tas ir tālu. "Nē, tālu neesot". Izrādās tomēr reāli tālu, man jau sāka likties, ka drīz būsim aizbraukuši līdz Šanhajai. Sarunājam ar taksistu, ka viņš mūs pagaidīs un aizvedīs atpakaļ, kopā par to samaksājot 400rmb. Cena ir OK, ņemot vērā tiešām nejēdzīgi lielo attālumu.

Ieejas maksa - 2x100rmb. Pablandījāmies pa tūrisma objektu pāris stundas. Man patika. Tā bija pilsētiņa uz upes - ķīniešu Venēcija. Daudz visādu ārzemnieku. Piebāzts ar visādiem veikaliņiem ar dažādiem ķīniešu izstrādājumiem. Te tiešām bija milzīga izvēle. Nopirku 2 interesantas kaklasaites, katra izmaksāja 5rmb (35sant). Paēdām turpat kādā no daudzajiem restorāniem, iztērējot 74rmb.

Ejam uz izeju.

Mūsu taksi nekur nemana. Sākām jau domāt, ka viņš mūs pametis. Tomēr nē, nez no kurienes parādījās īstais taksis. Izrādās, taksists jau bija sācis mūs meklēt uz savu galvu pats.

Braucam atpakaļ uz Sudzhou. 16.58 mums vilciens uz Hangzhou. Ierodamies Hangzhou vakarā. Sameklējam normālu ķīniešu hoteli par sakarīgu cenu (158rmb).

Pastaigājam pa pilsētu, paēdam (90rmb), ņemam taksi (18rmb) un braucam atpakaļ uz hoteli. Jau vēls.

12.diena (17.08.2007 - piektdiena)
Hangzhou - vilciens uz Shanghai

Pie hoteļa ņemam taksi (12rmb) un braucam uz West lake, kuru jau daļēji apskatījām vakar vakarā. Izkāpjam pie pagodas, kura ir ezera krastā. Pagoda interesanta no tāda viedokļa, ka no augšas labi var apskatīt apkārtni. Skaista vieta un skaista pilsēta. Ieejas biļetes pagodā - 2x40rmb.

Pagodā pamanām neviena neuzraudzītu bērnu, kurš vārtās pa grīdu un izskatās, kā piedzēries. Tveru kadru. Pēc brīža jau parādās bērna vecāki, arī acīmredzami pārsteigti, ko viņu dēls dara uz grīdas, uzšauj viņam pa dibenu, paņem opā un kaut ko saka ķīniski.

Ar kājām pastaigājam pa dambi, kas šķērso visu ezeru.

Pastaigājam pa pilsētu ieklīstot kaut kādā milzīgā parkā, kur nav neviena cilvēka.

Apmaldāmies. Satiekam kaut kādu vietējo, kurš saka, ka jāiet atpakaļ pa to pašu ceļu pa kuru esam nākuši, lai tiktu uz centru. Atpakaļ iet negribas, jo tas ir patālu. Uzprasām ceļu policistam, kurš laiski atlaidies uz soliņa, šķiet, apsargā vietējās privātmājas. Policists saka, ka var iziet arī cauri parkam. Ejam. Jā, tiešām. Pa mazām taciņām izejam līdz lielākai ielai.

Tur iekāpjam publiskajā autobusā (2x3rmb). Nauda par braucienu tradicionāli ir jāsagatavo iepriekš un jāiemet caurspīdīgā kastē pie vadītāja. Ievēroju, ka citās pieturās iekāpušie maksā ar monētām. Jo vairāk pieturu brauc, jo vairāk ir jāmaksā, bet kā vadītājs var pārbaudīt, ka iekāpušie iemet tieši tik daudz naudas cik vajadzīgs, man paliek mīkla.

Izkāpjam no busa pie kāda tilta, kas lepni slejas pāri visam ezeram. Paēdam pusdienas netālu esošajā restorānā (75rmb), kur personālam, šķiet, aiz bezdarbības galīgi nav ko darīt, bet to, ka varētu saslaucīt grīdu, lai tur nemētājas visāda draza, viņi nav spējīgi iedomāties.

Pastaigājam gar ezera malu. Ir nejēdzīgi karsts. Novelku T-kreklu. Stīvenam tas liekas dīvaini - laikam pilsētā tā neviens nedara. Aizejam līdz autobusa pieturai. Iekāpjam pirmajā atbraukušajā busā. Patīkami vēss (kondicionēšana Ķīnā ir visur vai gandrīz visur!). Uzvelku atkal savu T-kreklu. Izkāpjam kaut kur zem liela tilta. Aizejam uz kādu vecu gājēju ielu, kas tagad kalpo kā tūrisma objekts. Visapkārt daudzi veikali. Apēdu 2 saldējumus. Šovakar jau jābrauc atpakaļ ar vilcienu uz Shanghai. Ejam atpakaļ uz hoteli pēc tur atstātajām somām. Līdz vilcienam vēl kādas 2.5h, ar somām nekur īpaši staigāt negribas, tāpēc aizejam uz dzelzceļa stacijā esošo i-net kafūzi (12rmb). Neskatoties uz lielo zāli, gandrīz visi PC jau aizņemti. Apsēžos pie kaut kāda aizvēsturiska monitora, kuram refresh rate laikam ir 60Hz. Normālāku iestatījumu nelieku - ko var zināt varbūt nespēs turēt un nobruks.

Drīz jau esam Šanhajā. Tur pastaigājam pa centru mēģinot atrast viesnīcu, tomēr visas ir vai nu pilnas vai arī mums nepatīk cena. Ejam uz to pašu hoteli, kur apmetāmies Šanhajā iepriekšējā reizē. Jā, te mūs pazīst, iedod to pašu numuru (200rmb), ko bijām aizņēmuši iepriekš. Jauki. Jau vakars. Pastaigājam pa pilsētu.

Paēdam kādā ķīniešu restorānā, samaksājot 77rmb.

Pēc tam vēl pasūtam picu un singapūriešu Tiger alu kādā liela hoteļa restorānā. Visdārgākais izrādās alus. Kopā samaksājam 166rmb. Pica man garšo. Pasūtu vēl vienu. Jau totāli vēls - 1.16. Ejam atpakaļ uz viesnīcu. Reģistratūrā sēdošā meitene redzot mūsu ierašanos izbrīnīti ķīniski jautā - kur gan mēs tik vēlu varējām būt.

Ejam gulēt. Rīt priekšā garš brauciens ar vilcienu atpakaļ uz Pekinu.

13.diena (18.08.2007 - sestdiena)
Shanghai - brauciens ar vilcienu uz Beijing

Iepriekšējā vakarā Stīvens saka, ka celties varam 9.30. Laika pietikšot. Vilciens uz Pekinu ir 10.50. Ha Ha.. Plkst. 10.10 mēs vēl nebijām iztuntulējušies no viesnīcas. Pēc tam uz ielas kādas vismaz minūtes 5 nevarējām noķert taksi. Kad nu beidzot bijām taksometrā (16rmb), braukšana nekādi nevedās - uz ielām baigie sastrēgumi. Laiks līdz vilciena atiešanai palika aizvien maz. Spriežot pēc ceļa zīmēm bijām jau tuvu dzelzceļa stacijai. Priekšā mums jūra ar citiem taksometriem. Mūsu taksists, Stīvena iespaidots, veicot riskantus pārkārtošanas manevrus pa joslām, pīpinot, kaut kā pamanās tikt uz daudzmaz brīvas joslas un piebrauc stacijai no citas puses. Laika ir palicis pavisam maz. Ar visām somām sākam skriet. Pa ceļam parādās kaut kādi jaunieši - stacijas darbinieki, kuri saka, ka vairs nav iespējams paspēt uz vilcienu, ja vien neizmantosim viņu pakalpojumus, par kuriem jāmaksā 100rmb. Man tieši kabatā ir 100rmb, iedodu tos viņiem, viņi paķer mūsu somas un mēs joņojam pa kāpnēm uz vilcienu. Traks skrējiens. Tomēr paspējam! Fū.. Esam vilcienā. Kaut kādi ķīnieši jau iesēdušies mūsu vietās, aizdzenam viņus prom. Aizelsušies sēžam. Pa logu ievēroju, ka mēs neesam pēdējie, kas aizkavējušies. Kāda ārzemju tūriste arī bez maz vai lido pa kāpnēm un arī paspēj. Pēc brīža vilciens uzsāk gaitu. Iespējams, būtu paspējuši arī bez 100rmb iztērēšanas, bet varbūt arī nē. Stacija ir monstrīgi liela, un tajā neorientējoties būtu grūti ātrumā atrast vajadzīgo vilcienu.

Visa diena paiet vilcienā. Man patīk ķīniešu attieksme pret pasažieriem. Ik pēc katras pieturas pa vagoniem staigāja vērīgs dzelzceļa policijas darbinieks ķīniski izsakot drošības norādījumus ("šis ir publisks vilciens, sargājiet savas mantas, glabājiet vērtīgās mantas drošā vietā u.t.t.").

No rīta neko nebijām paspējuši paēst. Aizejam paēst uz restorāna vagonu. Restorānvagonā vieta izrādās diezgan maz (galdiņiem atvēlēta vieta ir aptuveni 1/3 no parastā vagona), visi galdiņi jau aizņemti. Neko darīt, pērkam ēdamo un dzeramo (34rmb) un ejam ēst uz mūsu vietām.

Vakarā plkst. 20.50 ieripojam Pekinā. Ar metro aizlaižam līdz centram. Viesnīcu atrast man izrādās problēma. Visur pilns. Ar pilnajām somām staigājam pa cilvēku pārpildīto WangFujing ielu. Kādā ķīniešu hotelī numuri ir brīvi, bet numurā nav loga. Aizejam apskatīties numuru. Nea, gribas kaut ko labāku. Atrodam citu ķīniešu hoteli, arī tur ir brīvs numurs, aizeju apskatīties. Arī diez ko labi neizskatās, lai gan ir logs. Jāmeklē kaut kas labāks. Pa ceļam atkaujamies no uzmācīgiem ķīniešiem, kuri redzot, ka ar pilnām somām ejam arā no hoteļiem piedāvā mistiskas viesnīcas 'God know's where'. Beidzot ieejam kādā palielā viesnīca. Jā, 1 numurs esot. Pēdējais. Aizejam apskatīties. Jā, ir OK. 3-zvaigžņu līmenī noteikti. Cena gan nerullējoša (588rmb par 1 nakti), bet nu tas nav šķērslis, ar pilnajām somām pēc ilgā vilciena brauciena man diez ko vairs negribas staigāt pa naksnīgo Pekinu un meklēt kaut ko lētāku.

Atstāju somas numurā, aizejam paēst uz restorānu. Protams, neiztrūkstoša maltītes sastāvdaļa ir alus. Vietējais.

Ejam uz bāru, kur jau biju šī brauciena 1.dienā. Bārs izrādās gandrīz pilns, pāris galdiņi tomēr ir brīvi. Neko daudz drinkot neesmu noskaņots, paņemu tikai 1 alko kokteilīti un ceptus kartupeļu salmiņus. Stīvens arī paņem 1 kokteili. Bārā spēlē dzīvo mūziku. Apēdam salmiņus. Paspējam nedaudz galda spēli, kuras būtība ir iedabūt bumbiņu vajadzīgajā bedrītē pārbīdot 2 sviras. Kopā barčikā šoreiz tiek iztērēts 160rmb. Dodamies atpakaļ uz viesnīcu. Pa ceļam vēl iepērku 2 sulas (8rmb). Jau vēls - 2.17 naktī. Pārsteidz tas, ka ķīnieši pa nakti tīra (mazgā!) WangFujing gājēju ielu izmantojot roku darbaspēku. Pārsteidz arī uz soliņiem guļošie normāla izskata un normāli apģērbti cilvēki (ne bomži).

Sarunāju, ka Stīvens atnāks uz viesnīcu rīt plkst. 11.20.

14.diena (19.08.2007 - svētdiena)
Beijing

Ehh. Pēdējā pilnā diena Ķīnā. Nedaudz skumji, ka ceļojums jau tuvojas noslēgumam. Šodien gribu pastaigāt pa bodēm - jāiepērk visādas lietiņas sev un tuviniekiem. Iepērku papildus somu uz riteņiem, jo lielajā somā, ar kuru atbraucu jau katastrofāli pietrūkst vietas. Par jauno somu samaksāju 330rmb, tomēr man liekas, ka vienalga tas ir pārāk dārgi, lai gan sākuma cenu veiklais tirgonis prasīja 7xx rmb. Lielākā dienas daļa paiet staigājot pa dažādiem veikaliem. Kad daudzmaz viss ir sapirkts, aizbraucam to atstāt visu hotelī.

Vakarpusē noteikti gribu apēst Pekinas pīli tajā pašā slavenajā restorānā, kur ar Arni bijām iepriekšējā brauciena laikā. Restorāns ir pāris soļu attālumā no mana hoteļa. Ejam iekšā. Huh. Piebāzts. Tā konkrēti. Lai tiktu pie brīva galdiņa ir jāpaņem numuriņš un jāgaida, kamēr atbrīvosies kāds galdiņš. Stīvens paskaidro, ka tagad esot tieši laiks, kad visi iet ēst. Gaidām kādu 1h.

Beidzot esam iekšā zālē. Pasūtām pusi no Pekinas pīles, kā arī katram pašu mazāko sēņu zupas porciju. Ar zupām man jau bija pieredze iepriekšējā reizē, kad mums ar Arni atnesa pārlieku lielu ķobi. Protams, paņemam arī alu, lai gan man šodien visu dienu sāp galva un uz lielu dzeršanu neesmu noskaņots.

Diezgan ilgi jāgaida, kamēr atnes Pekinas pīli. Sāku jau domāt, ka par mums aizmirsuši un sāku pie sevis dungot "Where is duck, where is soup?" Beidzot tiek atnesta pīle un viss pārējais, kas piederas pie Pekinas pīles ēšanas ceremonijas. Jē! Labs. Man tiešām garšo. Nākamreiz noteikti atkal jānāk tieši uz šo vietu. Papildus vēl paņemam kaut kādus "spicy duck wings" , kas izrādās gabaliņos sagriezta pīles gaļa. Ir OK. Kopā par restorānu samaksāju 227rmb.

Pēc restorāna pastaigājam pa naksnīgo Pekinu.

Dodamies uz Bar street bāru, kur strādā Stīvenam pazīstama meitene. Jūtos nedaudz noguris, neesmu noskaņots daudz drinkot. Man ielej jasmīnu tēju, kura neticamā kārtā noņem galvas sāpes! Sēžam un runājamies, izdzeru tomēr kādus 3 alus. Gribas paildzināt laiku, jo apzinos, ka šis ir pēdējais šī brauciena vakars Ķīnā. Pie blakus galdiņa apsēžas kaut kāda krievu jauniešu kompānija, no kuras viens pat prot runāt ķīniski. Stīvens paprasa man dažu vārdu nozīmi krieviski, un, šķiet, par to, ka saprotu krievu valodu, ir ļoti pārsteigti blakus sēdošie krievi. Heh.

Ir jau vēla nakts. Plkst. 2.30? Ar taksi (30rmb) dodos atpakaļ uz viesnīcu. Rīt lidojums atpakaļ uz Latviju.

15.diena (20.08.2007 - pirmdiena)
Beijing - mājupceļš uz Latviju

Stīvens ierodas pie manis viesnīcā plkst. 11.00 kā iepriekš bija sarunāts. Visas mantas jau sakrāmētas somās. Ķīnā nopirkto somu ar riteņiem esmu nolēmis ņemt salonā. Ceru, ka lidostā ķīniešiem iebildumu nebūs, jo soma vismaz garuma ziņā atbilst normatīviem (nav garāka par 55cm). Izrakstos no viesnīcas. Saņemu atpakaļ 224rmb. Tā ir parastā prakse ķīniešu viesnīcās, ka reģistrējoties ir jāiemaksā drošības nauda (deposit) parasti 100 vai 200rmb par numura elektronisko atslēgu-karti. Naudu atdod viesnīcu atstājot.

Ņemam taksi, ap plkst. 12.00 jau esam lidostā. Kā jau bija gaidāms - it visur cilvēku pūļi. Aizpildu departure card un muitas deklarācijas karti. Atvados no Stīvena. Saku, ka noteikti tiksimies vēlreiz. Dodos reģistrēties reisam. Rindas lielas. Gaidu kādas 20 minūtes. Pārliecinu reģistrācijā esošo meiteni, ka 1 somu noteikti gribu ņemt līdzi salonā. Viņa piekrīt. Otru lielo somu, kur esmu salicis ne tik nozīmīgas mantas, kuras nebūtu tik ļoti žēl zaudēt, ja nu soma pazūd, nododu bagāžā. Seko patīkams jaunums - reģistrācijas meitene paziņo, ka bez papildus maksas mani pārvieto no 'Economy' klases vietas uz 'Economy Extra', jo reiss neesot pilns. Nodomāju, ka tas ir tāpēc, ka viņiem ērtāk ir apkalpot pasažierus, ja tie sēž vienkopus nevis izmētāti pa visu lidmašīnu atbilstoši sākotnēji piešķirtajām vietām biļešu rezervācijas/pirkšanas brīdī.

Izeju drošības kontroli, kur ķīnieši uzprasa, vai man somā esot 'ķīniešu tēja'. Nē, nekādas tējas nav, tomēr šie grib apskatīties. Izrādās tas, ko viņi noturējuši par tēju, ir japāņu konfektes metāla kārbā, kuras Pekinā iepirku kādā pārtikas lielveikalā. No problem. Varu iet. Līdz lidmašīnas atiešanai vēl krietns brīdis. Pastaigāju pa tax free bodēm, nopērku šādus tādus gaidāmo olimpisko spēļu praktiskus suvenīrus, kuri te, starp citu, maksā lētāk nekā pilsētā (laikam tāpēc, ka nav jāmaksā PVN) un cepumus dāvanai. Paņemu hot dogu un kafiju tajā pašā kafejnīcā, kur iepriekšējā braucienā. Secinu, ka hot doga cena gada laikā ir palikusi nemainīga. Kopā hotdogs un kafija izmaksā 47rmb.

Pekinas lidostai ir labs plānojums, tajā ir viegli orientēties. Dodos uz vajadzīgo atiešanas terminālu. Pirms iekāpšanas seko vēl viens patīkams pārsteigums. Personāls paziņo, ka man iepriekš piešķirtajā 'Econonomy extra' vietā ir salauzts krēsls un tur sēdēt nevarēs. Viņi bez maksas pārsēdina mani uz biznesa klasi. Jē! Tas bija pavisam labi - sēdēju kā krutais biznesmens. Mega ērti krēsli, daudz vietas, daudzkārtēja ēdināšana, drinki par free, filmas pēc izvēles (ekonomiskajā klasē nebija iespējas izvēlēties filmu sākuma laiku un nebija iespējas nopauzēt vai pārtīt filmu) u.t.t.

Lidojuma laikā noskatījos 3 filmas - ķīniešu drāmu 'After This Our Exile' , amīšu drāmu ar komēdijas elementiem 'In the Land of Women' (pilnīgs draņķis) un amīšu komēdiju 'Wild Hogs' (izsmējos labi). Filmu izvēle bija liela, tomēr daudzas jau biju redzējis.

Žēl, ka šoreiz darbojās tikai lidmašīnas priekšā novietotā kamera. Būtu bijis interesanti pavērot skatus no lidmašīnas apakšā izvietotās kameras, jo lidojām dienā. Īsinot laiku nedaudz pageimoju arī kaut kādu klasisku šaudīšanās spēļuku.

Lidojums galā, nosēžamies Arlandas lidostā. Turp braucot jau esmu sapratis Arlandas lidostas struktūru, tāpēc tagad ir skaidrs, kur jāiet. Tranzīta pasažieriem ir iespēja turpat terminālī uzreiz pēc izkāpšanas no lidmašīnas gaidīt autobusiņu, kas aizvedīs uz nākamo lidmašīnu, tomēr tas nav interesanti, jo te nav nekādu veikalu. Savukārt, lai tiktu līdz veikaliem jāiziet drošības kontrole un pasu pārbaude. ES valstu pilsoņiem tā nav problēma. Sekojot norādēm soļoju pa lidostas gaiteņiem. Izeju drošības pārbaudi. Esmu veikalu zonā. Secinu, ka Arlandas lidostā ir t.s. "biezais gals" , kur ir kaudze ar visādiem veikaliem un ir otrs stūris, kur veikali ir tikai daži (gate numuri F65 u.t.t.) Airbaltic lidmašīna uz Latviju, protams, lido no ne biezā gala.

Par 25kronām (1.88Ls) padzeru kafiju turpat Arlandas lidostā, iepērku krūzīti par 69kronām (5.18Ls) un lielu šokolādi par 31kronu (2.33Ls). Par visu maksāju ar kredītkarti, tāpēc, ka zviedru naudas man nav. Neko daudz staigāt pa bodēm nesanāk, jo laiks starp lidojumiem tikai 1 stunda.

Sagaidu iekāpšanu Airbaltic lidmašīnā. Reiss nedaudz aizkavējas, jo neesot pabeigta degvielas uzpilde. Visapkārt skan krievu un latviešu valoda. Drīz būšu mājās! Iekāpjot gaisa kuģī pārbauda ne tikai iekāpšanas karti (boarding pass) bet arī pasi (kārtējā ES jaunā regula). Lidmašīna ir pustukša. Nekādus bezmaksas dzērienus vai uzkodas Airbaltic nepiedāvā. Lidmašīnā nopērku Evian minerālīti un M&M šokolādi samaksājot 3eur. Lidojums no Zviedrijas uz Latviju paiet ātri.

Nosēžamies Rīgā! Sagaidu bagāžā nodoto somu. Ir jau vakars.

Lieliskais ceļojums uz Ķīnu ir noslēdzies.



Aptuvens izmaksu apkopojums:

Naktsmītnes (aptuveni 3-zvaigņu līmeņa numurs ar 2 gultām un WC/dušu numurā) - 221 Ls

Transports - 305 Ls

Ieejas biļetes dažādos tūrisma objektos - 170 Ls

Ēdamais/dzeramais - 384 Ls

Dažādi pirkumi (suvenīri u.c.) - 220 Ls

KOPĀ: 1300Ls

Piezīmes: - Te ietverti tikai tie izdevumi, kas tika veikti brauciena laikā Ķīnā - Jāņem vērā, ka lielākoties es visur maksāju arī par ķīniešu draugu, tāpēc, ja vēlaties uzzināt izmaksas 1 cilvēkam gala summu droši var reizināt ar 0.7. Rēķinu, ka pavisam kopā šim braucienam, ieskaitot Latvijā veiktos pirkumus pirms brauciena, esmu iztērējis ap 2100Ls.