Biogrāfija

Masamune Širov (Masamune Shirow) (īstajā vārdā Masanori Oda) ir starptautiski atzīts mangu (japāņu komiksu) mākslinieks, kurš dzimis 1961. gada 23. novembrī Hjogo prefektūras Kobes pilsētā. (Hyogo, Kobe).

Tātad Masamune Širov ir pseidonīms, kuru Masanori aizņēmies no slavenas zobenu kaltuves.

Protams, ka vislabāk šo mākslinieku mēs pazīstam pēc „Ghost In The Shell” mangām, kuras savukārt ir piedzīvojušas trīs anime filmas un divus anime TV seriālus, plus vairākas videospēles.

Bet tikpat populārs Širov ir erotisko komiksu pasaulē.

Masamune studējis eļļas glezniecību Osakas Mākslas universitātē. Būdams students, viņš sāka aizrauties ar mangu zīmēšanu.

Šī aizrautība noveda līdz pirmajam mākslinieka darbam „Melnā Maģija” („Black Magic”), kuru publicēja fanu žurnāls Atlas 1980. gadā.

Līdz 1984. gadam mākslinieks turpināja publicēšanos fanu žurnālos. Viņa darbi nepalika nepamanīti, un jau pēc kāda brīža par šo jauno mākslinieku sāka interesēties izdevniecības Sešinša (Seshinsha) prezidents Harumiči Aoki (Harumichi Aoki), kurš piedāvāja kļūt par Širov kunga izdevēju.

Absolvējot universitāti jaunais mākslinieks ieguva mākslas skolotāja darbu skolā – tajā pat laikā sadarbojoties ar Aoki tapa darbs „Ābolu Sēkla” („Appleseed”) – pilna sējuma sablīvēta sižeta drāma, kuras darbība norisinās nenoteiktā nākotnē.

„Appleseed” stāsts kļuva par sensāciju un ieguva Labākās mangas balvu 1986. gada Seiun balvu pasniegšanā.

Pēc šādiem panākumiem iznāca „Appleseed” otrais sējums, kā arī profesionāli apstrādāts „Black Magic”. 1986. gadā iznāca „Dominion” un šai mangai sekoja vēl divi „Appleseed” sējumi, līdz mākslinieks ķērās klāt darbam ar nosaukumu „Ghost In The Shell”.

Runājot par „Ghost In The Shell”, tad jāsaka, ka vairāku cilvēku vidū valda pārpratums, ka Širov kungs ir izveidojis „Ghost In The Shell” filmu. Patiesībā tās režisors ir Mamoru Išī (Mamoru Ishii). Šīs filmas scenārija pamatā ir ņemtas pāris nodaļas no Širov komiksiem. Tomēr mākslinieks piedalījās TV seriāla veidošanā, kurš plašākai auditorijai pazīstams ar nosaukumu „Ghost In The Shell: Stand Alone Complex”.

2007. gadā viņš sadarbojās ar Production I.G, lai radītu anime TV seriālu „Ghost Hound” („Shinreigari”), kas bija Production I.G. 20. gadu jubilejas projekts. 2008. gadā iznāks vēl viens šīs sadarbības auglis, ar nosaukumu „Real Drive”.

Runājot par erotiskajiem zīmējumiem, tad Širov ir zīmējis vairākas mākslas grāmatas, kā arī plakātus fokusējot tos uz sieviešu varonēm, kas attēlotas provokatīvās pozās ar noteiktu daudzumu kailuma.

Kopš 1995. gada zemestrīces Kobē, mākslinieks dzīvo Hjogo (Hyogo).

Širov publiski atzīst, ka ir vīlies anime industrijas diskriminējošā attieksmē pret mangu māksliniekiem, tāpēc bieži vien izvēlas strādāt vienatnē kā ilustrators, nevis darbojoties lielāku projektu grupās.

Vairākums gadījumos viņa ieguldījums anime un spēļu industrijā ir minimāls, aprobežojoties ar varoņu un konceptuālu ainu dizainu.

Vairāki cilvēki atzīst, ka mākslinieks nepārtraukti izglītojas – medicīna, tehnikas zinātne, pārdabiskās lietas, filozofija, militārās stratēģijas, mitoloģija, bioloģija, nanotehnoloģija, zobenu mākslas un pat komēdija nav šim cilvēkam svešas lietas.

Viņš bieži vien apmeklē Osakas universitātes, lai saprastu un aplūkotu jaunākās vīzijas un sasniegumus zinātnē. Bet jāatzīst, ka mākslinieks to dara zem citiem segvārdiem un paslepus, lai neatklātu savu identitāti.

Tā kā Širov kungs strādā vienatnē – bez asistentu grupas, tad jebkurš viņa darbs prasa laiku. Visu – sākot ar tonēšanu un tintes iegādi, līdz varoņu skicēm, viņš paveic vienatnē. Tas nozīmē, ka Širov mangas neiznāk katru mēnesi, bet gan gluži pretēji, to iznākšanas periodiskums mērāms gados.

Sākoties jaunajam gadu tūkstotim, Masamune Širov sāka eksperimentēt ar jaunām tehnoloģijām, attiecīgi atsakoties no tradicionālās otas un eļļas krāsas, vairāk koncentrējoties uz digitāliem attēliem, kas veidoti ar foto apstrādes programmatūru.

Vairāki cilvēki mēģina nomedīt mākslinieka darba gaitas un brāķētās skices, tomēr Širov kungs ir pazīstams arī ar to, ka visas savas neizdevušās skices, viņš neatgriezeniski iznīcina pirms tās nonāk atkritumu tvertnē.

Vēl tik jāpiemin, ka šim cilvēkam ir vairākas sejas – viņa reālais portrets nekad nav ticis publicēts, jo viņš vēlas palikt anonīms, ļaujot saviem darbiem runāt pašiem par sevi.

Attiecīgi mēs nevaram garantēt, ka profilā redzamā seja ir patiesā mākslinieka seja. (Oficiāli atzītā mākslinieka profila bilde ir maskēta un redzama profila galvenajā attēlā.)

Rediģēta: 13.02.2008