Skatītāju Vērtējums:

Gendži Takaja (Shun Oguri) vadītā Suzuran skolas banda G.P.S. ir kļuvusi par spēcīgāko vienību visā skolā. Pat daļa viņu tiešo sāncenšu no Tamao Serizavas (Takayuki Yamada) vadītās bandas ir Gendži pakļautībā.

Tomēr līdera dzīve nav nemaz tik salda. Joprojām problēmas sagādā neuzvaramais Rindamans (Motoki Fukami), kurš neiejaucas bandu sadursmēs, bet joprojām paliek par spēcīgāko vīru, kuru jau ilgstoši nevar pieveikt pat Gendži. Arī daļa Serizavas bandas ik pa laikam nonāk sadursmēs ar G.P.S. locekļiem, kas Suzuran iekšienē rada bandu sašķeltību un pat veido nodevējus.

Pamatīgās problēmas sākas tad, kad no ieslodzījuma tiek atbrīvots Suzuran skolas absolvents Šo Kavaniši (Shinnosuke Abe), kurš savulaik bandu karos nogalinājis kaimiņu skolas Hosen līderi.

Hosen skolas banda cenšas izrēķināties ar nupat atbrīvoto Kavaniši, tomēr Suzuran skolai ir jāaizstāv savējais. Tas viss noved pie negatīvo attiecību kāpināšanas starp Suzuran skolu un Hosen skolu bandām, līdz tiek lauzts miera līgums. Hosen skolas spēcīgais grupējums nolemj pakļaut G.P.S.

Gendži ir jāspēj apvienot Suzuran spēki cīņai, tajā pat laikā cenšoties tikt galā ar savas ģimenes un citām problēmām.

"Crows Zero 2" ir tiešs turpinājums notikumiem, kuri risinājās filmas pirmajā daļā. Tas nozīmē arī to, ka filmai ir sarežģītāk izsekot, ja nav redzēta pirmā daļa.

Pamatā atstājot to pašu aktieru sastāvu, stilu un Hiroši Takahaši stāstu, režisors Takaši Mīke cenšas bez liekas kreativitātes atkārtoti "noraut lielo čunguru". Nav noslēpums, ka filmas pirmā daļa kļuva par ienesīgāko šī režisora filmu viņa karjerā, atnesot 2,5 biljoni Japānas jēnas.

Šī daļa viennozīmīgi ir komerciālais laidiens. Protams, to pašu varēja teikt arī par pirmo daļu, tomēr, ja tā vēl likās kas svaigs un pat nedaudz oriģināls, tad šis turpinājums jau kļūst par vienmuļu pirmās daļas svaiguma atgremošanu.

Nekā oriģināla šeit vairs nevar redzēt, gluži pretēji, var bieži sastapties ar spriedzes filmu klišejām, piemēram, "viens pret visiem", "sitiet mani, man nekad nesāpēs", "manas brūces sadzīst dažu stundu laikā", un tamlīdzīgi. Viennozīmīgi, ka filmas galvenajam patērētājam, kas ir japāņu jaunieši, sliktie zēni bezgalīgos kautiņos joprojām liksies saldais kumoss. Praktiski lielākā daļa filmas tiek pavadīta nepārtrauktos kautiņos, kas ir skatāmi... vēl nedaudz skatāmi... tad jau līdzinās izdzīvošanas kautiņu datorspēlei... un tad jau liek garlaikoties...

Aktieru brigāde ar Šun Oguri priekšgalā gana pienācīgi nospēlē "vēsos puišus", lai gan atsevišķi fragmenti un frāzes šķiet pārāk aplami un pārtēloti.

Verdiktam: filma nav galīga izgāšanās. Tā joprojām ir rekomendējama tiem, kuriem patika pirmā daļa. Bet vai "Kraukļu" ekranizācijām ir pielikts punkts? Liekas, ka vajadzētu.