Ievads: Šis bija mans nu jau otrais brauciens uz Ķīnu. Atšķirībā no pirmā brauciena pagājušogad, kad Ķīna man bija nezināmais ar lielo burtu, šoreiz jau zināju, ko sagaidīt.

Šī brauciena galvenais mērķis nebija vis apskatīt pēc iespējas vairāk tūrisma objektu, bet gan satikties ar iepriekšējā braucienā iepazīto ķīniešu studentu Stīvenu un kopā apmeklēt internacionālo alus festivālu pilsētā Qingdao, kurš tur notiek ik gadu un kura atspoguļojumu iepriekšējā brauciena laikā biju redzējis vietējā ķīniešu TV. Toreiz nodomāju - žēl, ka neesmu tur.

Šogad braucu viens, iepriekšējā gada brauciena ceļa biedram Arnim (LM) paliekot Latvijā un krājot spēkus/naudu nākamajam mūsu kopīgajam braucienam uz kādu Āzijas valsti.

Pirms brauciena biju uzmetis grafiku ar aptuvenu brauciena sadalījumu pa dienām ar domu no Pekinas doties uz Qingdao, pēc tam uz Shanghai un tad atpkaļ uz Pekinu. Nopirku lidojuma biļetes. Šoreiz izvēlējos lidot ar SAS, lai gan cena (525Ls) bija dārgāka nekā krievu aviokompānijai.

0.diena (05.08.2007 - svētdiena)
Latvija - Stokholmas lidosta - nakts lidojums uz Pekinu.

Lidostā "Rīga" esmu pēc 16.00. Ienākot lidostā pārsteidz lielās rindas pie reģistrācijas, tomēr nav tik traki un pēc kādām 20min esmu iereģistrējies. Lielo somu nododu bagāžā. Lidojuma sākums no Rīgas aizkavējas par 30minūtēm. Beidzot izlidojam 18.50. ~19.40 jau esmu Arlandas lidostā Stokholmā. Lidosta paliela. Cilvēkus īpaši daudz nemana. Izejot drošības pārbaudi pēc kāda laika atklāju, ka uz slīdošās lentes esmu atstājis lielās somas mazo atslēdziņu. FAK. Tā kā esmu jau lidostas pavisam citā galā iet atpakaļ un meklēt/skaidrot negribas. Nāksies somu Pekinā lauzt vaļā.

Līdz lidojumam uz Pekinu 4h laiks. Nopērku kaut kādu ābolu sulu, 2 šokolādes un vafeles. Tas viss izmaksā 70kronas (5.25Ls). Sēžu un gaidu lidmašīnu. Uz blakus krēsliem ķīnieši (spēlē kārtis) un korejieši. Īpaši staigāt pa tax free bodēm negribas, jo tāpat kaut ko īpaši pirkt turp lidojot nav jēgas. Ievēroju kādu vīrieti, kurš iet klāt pie visiem uz krēsliem sēdošajiem pasažieriem un kaut ko jautā un atzīmē plaukstdatorā. Pienāk arī manis. Stādās priekšā kā lidostas darbinieks un viņam interesē atbildes uz jautājumiem par lidostu. Cik varēja noprast visvairāk interesēja, vai esmu apmierināts ar lidostā esošo restorānu/kafūžu servisa līmeni. Neko pateikt par to gan nevarēju, jo biju nopircis tikai iepriekšminētās ēdamlietas kādā Narvesen tipa tirogtavā.

Izlidošana kavējas par aptuveni 30minūtēm. Lidmašīna moderna - katram ekonomiskās klases krēslam touchscreen panelis. Man patika iespēja lcd ekrānā vērot attēlu no kamerām - viena izvietota zem lidmašīnas, otra lidmašīnas priekšā. Protams, naktī tur neko daudz redzēt nevarēja, bet no rīta bija smuki.

Gulēt lidmašīnā bija samērā grūti (neērti).

1.diena (06.08.2007 - pirmdiena)
Pekina

Vienos dienā pēc Ķīnas laika esmu Pekinā. Sagaidu bagāžu. Rindas pie muitas kontroles ne mazākas kā iepriekšējā braucienā. Šoreiz priekšā bija lērums ar korejiešu sīkajiem - visi tērpti vienādās formās. Tā arī nesapratu - viņi veselām klasēm brauc uz Ķīnu pavadīt brīvdienas vai tas bija brauciens uz kādu pasākumu (piemēram, dejošana). Izejot muitas kontroli pasē iespiež zīmogu, ka esmu iebraucis Ķīnā. Eju tālāk uz sagaidītāju zāli un momentā ieraugu iepriekšējā braucienā iepazīto ķīnieti Stīvenu, kurš priecīgi māj ar roku. Jēē! Viss notiek kā plānots. Sēžamies Shuttle Bus (2x16rmb) un vālējam uz centru. Iepriecinu Stīvenu, ka somas atslēga ir palikusi Zviedrijā. "No problem". Kaut ko izdomās.

Staigājam pa pilsētu ar nolūku atrast kādu darbnīcu, kur varētu atlauzt somu. Pa ceļam gadās tikai visādas tirgotavas. Vadošās norādes (protams, ķīniski), kur atrast vajadzīgo darbnīcu, dod vietējie, kas laiski neko nedarīdami sēž uz saliekamiem soliņiem uz ietves. Izrādās, ka darbnīca nav tālu. Stīvens uzprasa darbnīcā instrumentus un atlauž atslēgu. Turpat blakus bodē par smieklīgiem 6rmb (42sant.) somai nopērku jaunu atslēgu. Made in China!

Laiks ir apmācies un miglains. Dodamies uz hoteli, kuru jau iepriekš caur internetu esmu rezervējis un apmaksājis.

Nedaudz atpūšos hotelī. Miegs nenāk.

Sāk līt lietus. Pagaidām, kamēr tas beidzas un ejam šo to iepirkt. Pēc tam ejam ēst.

Kaut kādā ūķī (braucām ar liftu, kuram kabīnē nebija gaisma) iepērkam biļetes (2x250rmb) rītdienai tūrei uz Great Wall @ Mutianyu. Pēc tam dodamies uz bāru, kur kārtīgi (790rmb, hehe) atzīmēju ierašanos Ķīnā. Bārs man patīk - ir pieejamas dažādas galda spēles.

Pēc bāra ņemu taksi (20rmb) un braucu uz hoteli. Piezvanu Arnim (LM) uz Latviju. Jau vēls vakars.

2.diena (07.08.2007 - otrdiena) Pekina

Vakar, pērkot biļetes, bija sarunāts, ka vietējā ķīniešu tūrfirma 10:30 mūs vedīs uz Great Wall. Stīvens pie manis uz hoteli ierodas laicīgi. Abi gaidām, bet nekas nenotiek. Pēc minūtēm 20 Stīvens uzzvana uz viņu kantori (labi, ka pērkot biļetes vakar biju paņēmis vizītkarti). Izrādās, jautrība sit augstu vilni - hotelī viņiem esot pateikts, ka manā numurā neviens nedzīvo un tad šie esot zvanījuši man uz ķīniešu pre-paid kartes numuru, bet tas arī neesot strādājis, jo vakar runājot ar Arni, bija izbeidzies kredīts un, kā izrādās, tādā gadījumā nevar saņemt ienākošos zvanus (to es, protams, nezināju). Braucienu tūrisma firma atliek uz rītdienas plkst. 8.00. Tas izrādās labi, jo tieši šodien stipri līst lietus.

Nopērku atjaunošanas karti par 100rmb. Ejam uz Lama templi (ieeja 2x25rmb), kur apskatāmi dažādi budas. Viens no tiem ir konkrēti milzīgs (18m augsts) un ir pat ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā.

Pēc tempļa apmeklējuma iepērku vēl šo to. Tad ejam ēst.

Pēc tam aizbrienam uz Stīvena draudzenes "art" galeriju - kas reāli ir 2 nelielas telpas ar pie sienām izkarinātām gleznām. Padzeram tēju. Man pastāsta, ka ķīniešiem ir tradīcija, ja ciemiņam ielej tēju līdz trauka malām, tad tas nozīmē, ka viņš ir "not welcomed".

Vairāk gan labdarības vārdā un tāpēc, ka nepieklājīgi būtu aiziet tukšām rokām, paņemu 1 gleznu par 200rmb. Stīvena draudzene bonusā vēl iedod 1 savu gleznojumu un piedevām uzdrukā speciāli man laba vēlējumu ar hieroglifiem.

Paciemojušies Stīvena draudzenes galerijā vālējam uz akrobātu šovu, uz kuru biļetes (2x180rmb) mums operatīvi piegādā kaut kāds Stīvena sarunāts riteņbraucējs. Pavisam nedaudz (pāris minūtes) nokavējam šova sākumu. Nekas. Šovs ir OK. Slikti tas, ka pasākuma laikā man baigi nāk miegs (5h laika starpība ar Latviju tomēr..). Smieklīgākais moments visā šovā ir kāds ķīnietis, kurš neveiksmīgi mēģināja izlekt cauri riņķiem sagāžot visu konstrukciju. Izlekt viņam nekādi neizdevās arī pēc vairākkārtīgiem (vismaz 4) mēģinājumiem. Pēc katras reizes viņš paklanījās zālei un mēģināja lēkt atkal. Zāle aplaudēja un smējās. Šovs ilga ~1h. Pēc šova aizbraucām uz hoteli nolikt sapirktās mantas un pēc tam uz Bar street. Drinki, drinki, drinki. (325rmb)

Pēc bāra ar taksi (14rmb) dodos uz hoteli. Jau vēls – 1:17 naktī. Eju gulēt.

Interesantākais (smieklīgākais), ka no tūrfirmas man uz mob. dienas laikā piezvana pat 2 reizes, lai pārliecinātos, ka esmu sapratis, ka ekskursija uz Great Wall būs rītdien.

3.diena (08.08.2007 - trešdiena) Pekina un Great Wall @ Mutianyu

Ķīniešu tūrfirmām nevar uzticēties. Pick up bija sarunāts 8:00. Nekas nenotiek. Gaidām numurā. Pēc kāda laika zvana numura telefons. Saka, ka nokavēsies. OK, gaidām. Pēc kāda laika zvana atkal. Esot jāgaida vēl, jo kaut kādi tur citi tūristi kavējas. OK, gaidām. Laiks iet. Pamazām apnīk gaidīt. Stīvens zvana šiem pats. Un tieši tajā laikā atskan arī zvans uz numura telefonu - esot atbraukuši. Tešamies uz foajē, kur mūs sagaida angliski runājošs ķīnietis - gids ar atvainošanos. Plkst. rāda 9:45. Heh.

Iesēžamies nelielā autobusā. Tur satiekam itāli un kādu amerikāņu persiešu izcelsmes ģimeni. Amīši guļ un neklausās gida stāstītajā. Papļāpajam ar itāli. Pa ceļam itālis izmet, ka viņam teikts, ka autobuss brauc uz Badaling mūra sekciju (esmu tur bijis jau iepriekšējā gada braucienā) nevis uz Mutianyu. Huh. WTF. Dīvainie ķīnieši. Nu labi, īstenībā man nav nekas pretī apmeklēt Badaling vēlreiz.

Braucot sāk nākt miegs. Stīvens apsēžas pie gida un abi kaut ko pārspriež ķīniski. Uz kādu brīdi laikam iemiegu.

Kad atbraucam izrādās, ka esam atvesti uz Ming Tombs. LOL. Arī tur esmu bijis iepriekšējā reizē. Tiesa, šoreiz esam atvesti citā Ming Tombs daļā, kuru apskatījis neesmu. Pastaigājam pa tādu kā parku, kur gar ceļa malām izlikti dažādas dzīvnieku un cilvēku skulptūras. Gids apstāsta kas ir kas. Laiks saulains un karsts.

Pēc parka apskates uz amerikāņu ģimenes jautājumu "So, where is tombs?" gids paziņo, ka tepat esot, bet esot jābrauc ēst un kapenes apskatīs pēc tam. Labi. Sēžamies busā un braucam. Aizved uz kaut kādu lielu pērļu pārdošanas veikalu. Biki apstāsta par pērlēm un iedod laiku veikala apskatei ar domu, ka gan jau kaut ko nopirksim. Skuja. Cenas, protams, ir grandiozas (tūkstošos rmb). Neko nenopērku. Iespējams, ka kaut kādu nieku varētu dabūt arī par normālu cenu, bet pērļu rotaslietas mani galīgi neaizrauj/neinteresē.

Izrādās pērļu bode ir apvienota ar restorānu. Tur arī paēdam (ēšana iekļauta tūres cenā). Pēc tam sēžamies busā un braucam atkal. Šoreiz uz Mutianyu Great Wall! Heh. Kā izrādās, itālis arī grib uz Mutianyu, bet amerikāņu ģimene uz Badaling. Man ir aizdoma, ka liels nopelns, ka braucam tomēr uz Mutianyu, ir Stīvenam, kurš, iespējams, iestāstīja gidam, ka jābrauc tieši uz Mutianyu, jo Badaling esmu jau bijis.

Esam klāt Mutianyu. Gids iegalvo, ka lai tiktu līdz mūrim, mums obligāti jāizmanto 'cable car', jo neesot laika. Nu labi. Neko darīt. Cable car biļetes iekļautas tūres cenā, protams, nav. Iepērkam turp-atpakaļ brauciena biļetes (2x50rmb).

Pastaigājam pa mūri. Cilvēku maz, jo Mutianyu neesot tik populārs kā Badaling, tomēr ne mazāk iespaidīgs.

Itālim mugurā melns krekls. "Wrong choise for today" kā viņš pats saka.

Amerikāņu ģimenes tēvs knapi velkas. Visiem mums muguras slapjas no sviedriem. Saule cepina ne pa jokam.

Kad esam pastaigājuši pa mūri, bet ne tik daudz kā mums būtu gribējies, dodamies atpakaļ pie gida. Braucam lejup ar grabošu 'cable car'. Sēžamies busā. Mūs aizved uz kaut kādu vāžu izgatavošanas vietu/veikalu. Heh. Atkal neko nenopērku, lai gan izstrādājumi tur tiešām bija skaisti. Amīši nopērk kaut kādus sīkumus. Gids mēģina pierunāt mani, lai nopērku kaut ko. hehe. Nekas viņam neizdodas. Tālāk jau mūs ved atpakaļ uz Pekinu. Mans hotelis ir pirmais, pasaku visiem ātru "goodbye" un kopā ar Stīvenu izkāpjam no busa. Ir jau vakars, ap 19:00. Gribu picu. Braucam ar taksi (12rmb) uz Bar street, tur paķeram Stīvena draudzeni un ejam meklēt kādu picu restorānu. Picas (paņemam 2) izrādās OK un par sakarīgām cenām. Par picām, aliem un 1 kokteili sapiķoju 150rmb. Visapkārt nejēgā lido un kož odi (Pekinas īpatnība).

Tā kā nu jau patiešām ir vēls, ņemu taksi (14rmb) un braucu atpakaļ uz hoteli. Rīt jāceļas plkst. 5.00. Priekšā brauciens uz Qingdao.

4.diena (09.08.2007 - ceturtdiena)
Pekina - brauciens uz Qingdao

Ceļos 4:50. Check-out no hoteļa, ņemu taksi (13rmb) un braucu uz Beijing Railway Station. Stacijā satieku Stīvenu. Neko vēl neesam ēduši. Aizejam uz tuvējo McDonalds, kas neskatoties uz agro rīta stundu ir pilns ar cilvēkiem. Paņemam ēdamo (66rmb) līdznešanai un ejam atpakaļ uz staciju. Uz Qingdao braucam ar pašreiz modernāko ķīniešu pasažieru vilciena tipu.

Vilciena biļetes Stīvens bija iepircis jau pirms manas ierašanās Ķīnā. Vagonā esmu vienīgais 'foreigners'. Vilciens ir ērts, sēdekļi līdzīgi kā lidmašīnā. Katram pasažierim bezmaksas izdala Tibetas ūdeni, kurš, kā vēsta uzraksti uz pudeles, esot pildīts 5100m augstumā, izmantojot modernāko vācu tehnoloģiju un ir tīrs.

Esam atripojuši Qingdao. Nopērkam Qingdao karti. Vilciena stacijas tuvumā nākas atkauties no uzmācīgiem motorrikšu vadītājiem. Apbruņojušies ar pilsētas karti sparīgi dodamies meklēt iepriekš caur internet rezervēto hosteli. Stīvens uzprasa policistam, cik reāli ir līdz tam aiziet ar kājām. Ar kājām būšot pārāk tālu. Jābrauc ar busu. Okey. Aizčāpojam līdz pieturai, Stīvens izstudē karti, atrod busu, kurš mums varētu derēt. Gaidām busu, sēžamies iekšā. Braucam (2x2rmb). Easy.

Izkāpjam no busa kaut kur pilsētā. Stīvens atkal pēta karti. Old Observatory hosteli izrādās atrast samērā vienkārši. Check-in. Mana iepriekš veiktā rezervācija ir saņemta veiksmīgi, samaksāju atlikušo summu, paziņoju hosteļa personālam, ka paliksim 1 dienu mazāk nekā bija rezervēts. Jā, labi, nekādu problēmu. Biki atpūšamies numurā.

Ejam ēst. Stīvens atrod kaut kādu mistisku restorānu kādā ķīniešu viesnīcā. Esam tur vienīgie apmeklētāji. Ēdienkarte ķīniešu valodā. Pasūtām ēdamo (46rmb). Izrādās, ka viens no ēdieniem ir "sea-food". Uhh. Neesmu liels jūras ēdienu cienītājs, bet šo ēst var. Sevišķi ar vienmēr klāt esošo alu.

Pēc ēšanas ejam uz pludmali. Miglains.

Atrodam avio biļešu tirgošanas kantori. Paņemam lētākās biļetes (2x620rmb) lidojumam uz Shanghai, pēc tam ar taksi (14rmb) vālējam uz Shopping Street. Nopērku 'Samuel & Kevin' veikalā jēdzīgas bikses par mūsu standartiem smieklīgu cenu (160rmb jeb latos 11.2Ls).

Tālāk ejam uz Beer Street, kas izrādās vairāk ir restorānu nekā alus iela. Secinu, ka ķīniešiem baigi patīk tusēt pa restorāniem ar ģimeni/draugiem. Atrodam brīvu galdiņu kādā restorānā, kur spēlē dzīvo mūziku. Pasūtām šo to ēdamu un, protams, alu. Ķīniešu. Tumšo. Alus izrādās diezgan īpatnējs. Pēc garšas nedaudz atgādina kvasu. Kopā samaksājam 80rmb.

Ir jau vēls. Redzams, ka restorāna personāls taisās vērt ciet bodīti. Samaksāju (117rmb) un ejam prom. Ņemam taksi (8rmb) un laižam atpakaļ uz hosteli. Plkst. jau 23:36, jāiet gulēt. Pa vietējo TV rīt sola lietainu laiku. Rīt paredzēts Laoshan kalna apmeklējums.

5.diena (10.08.2007 - piektdiena)
Qingdao - Laoshan kalns

Paēdam brokastis (nekas īpašs) hosteļa virtuvē, ņemam taksi (260rmb) ar kuru sarunājam, ka viņš aizvedīs mūs, pēc tam pagaidīs un tad atvedīs atpakaļ uz pilsētu. Vālējam uz Laoshan. Ieejas biļetes kalna apmeklējumam maksā 2x70rmb. Līdz pašam kalnam ar taksi aizbraukt nevar. Jāpērk biļetes (2x15rmb) speciālam mazam busiņam. Sagadāmies kopā ar kaut kādu ķīniešu ekskursantu grupu, nopērkam busa biļetes un pa līkloču ceļu vālējam.

Laiks ir apmācies un tik ekstrēmi miglains, ka neko nevar redzēt. Kāpjot kalnā pūš paliels vējš un ik pa laikam līst lietus. Kāpjam un kāpjam, un liekas, ka pakāpieniem gala nebūs. Lejup ejošie ķīnieši "iepriecina", ka mēs vēl neesam pat pusceļā. Doh. Viegli kāpt nav, lai gan saules nav un it kā karsti arī nav. Migla joprojām tāda, ka 5m tālāk neko nevar redzēt. Atrašanās vietas noskaidrošanai lieti noder ar digitālo foto pie ieejas uzņemtā kalna karte. Beidzot uzkāpjam līdz augstākai iespējamai vietai (uz pašu virsotni bez alpīnista ierīkojuma uzkāpt nav iespējams un šāda iespēja arī nav paredzēta).

Izdomājam vēl paiet pa taciņu uz priekšu un tad apēst lejā nopirktās maizītes. Slikta doma. Uznāk stiprs lietus. Koki nekādu dižo aizsegu no lietus nedod. Aprijam iepriekš iepirktās maizītes un pa visu lietu laižamies atpakaļ. Samirkstam konkrēti. Satiekam citus ķīniešus, kuri tālredzīgi nogaida lietus beigas zem jumta. Izgriežu ūdeni no sava T-krekla. Kurpes arī slapjas.

Tie, kas ir bijuši Ķīnā, zinās, ka koku tuvumā vasaras laikā vienmēr ir dzirdama īpatnēja sīcoša skaņa, kas dažbrīd ir tik spēcīga, ka var apnikt. Izrādās to rada paliela lidojoša vabole. Nospriežu, cik labi, ka tādu nav Latvijā.

Kāpjam lejā. Laiks uzlabojas: lietus nelīst, migla izklīst. Beidzot var saprast, kur esam uzkāpuši un sabildēt foto.

Atpakaļceļā satiekam daudzus ķīniešu tūristus un gandrīz vai katrs otrais pajautā cik tālu vēl līdz virsotnei. hehe. Kāpiet vien mīļie, vēl ilgi.

Uzēdam nūdeles (20rmb) sēžot uz saliekamiem soliņiem tur pat pie kalna esošajā ēstuvē-autobusā. Oriģināli.

Kāds kalnā satiktais ķīnietis mūs uzcienā ar Laoshan Beer. Savukārt es iepērku Laoshan Cola.

Braucam ar to pašu taksi atpakaļ uz Qingdao. Nedaudz pastaigājam pa pludmali un pilsētu un tad ar to pašu taksi braucam uz hosteli.

Hostelī nedaudz atpūšamies (pārmainu mitrās drēbes), ņemam citu taksi (14rmb) un braucam meklēt kādu korejiešu restorānu. Plkst. jau ap 20:30 vakarā. Pirmais, kas pagadās pa ceļam ir ziemeļkorejiešu restorāns. Tādā neriskēju iet, lai gan apmeklētāju ir daudz un restorāns izskatās foršs. Staigājam vēl. Jau tumšs. Atrodam dienvidkorejiešu restorānu. Ēdienkarte ir pat angliski un ar ēdienu bildēm. Forši. Kamēr štukojam ko ņemt, personāls pats piekrāmē pilnu galdu ar kaut kādiem salātveidīgiem uzkožamajiem. WTF.

Kā jau īstenam korejiešu restorānam pienākas ēdienkartē ir vismaz 4 veidu Soju dzēriena (nevis kā kaut kādam Rīgas šrotam, kurš sevi sauc par vienīgo korejiešu restorānu Rīgā un kur personāls pat nezina, kas ir Soju) un zālē rāda korejiešu TV. Protams, pasūtu Soju (19.8% alc).

Soju izrādās pēc garšas kaut kas līdzīgs šņabim. Daudz tādu izdzert, šķiet, nevar, tomēr pie korejiešu asajiem ēdieniem Soju ir tieši laikā. Aprobežojamies ar 1 pudeli uz diviem. Papildus restorāna personāla uz galda saliktajiem uzkožamajiem pasūtām kaut kādu sagrieztu gaļu ar dārzeņiem (ēdienkartes bildē izskatās smuki), kā arī pankūkas. Pankūkas manā skatījumā ir supergaršīgas, bet tā gaļa nu gan tā 'so-so'. Ēdiens izmaksā 110rmb.

Pulkstenis ir jau ap 22.xx. Ārā gāž lietus. Nesaprotu, kā lai tādā laikā "noķer" taksi totāli neizmirkstot. Mūsu lietussargi, protams, palikuši hostelī (īsti vīri lietussargus neņem līdzi).

Taksometra noķeršanā izpalīdz restorāna personāls, ar lietussargu izejot uz ielas un mēģinot noķert taksi. Tomēr tas nav tik vienkārši. Lietus ir pamatīgs ieņēmumu laiks taksometriem, jo nevienam jau negribas samirkt - visi taksometri jau ir pilni. Beidzot tomēr Stīvenam izdodas apstādināt tukšu taksi. Sēžamies iekšā un braucam uz hosteli (22rmb).

Hostelī arī jautrība - zibens esot sabojājis sūkni un tāpēc nav ūdens. Nu nekas. Labi, ka vismaz elektrība ir.

Rīt - diena, kad tiks atklāts internacionālais alus festivāls, kas man ir galvenais iemesls šim ceļojumam. Smieklīgākais, ka neviens (ieskaitot taksistus un hosteļa personālu) tā arī īsti nezina, cikos alus festivālam ir atklāšanas ceremonija. Hosteļa personāls iesaka nopirkt avīzi - tur būšot info. Tā arī izdarām. Skuja. Ir aprakstīts, kādi alus brandi būs, bet cikos atklāšana nav minēts. Ir dots tikai informācijas telefons, pa kuru zvanīt. Stīvens uzzvana. Paradoksāli, bet arī pa tel. sazvanītā beibe īsti nav pārliecināta, vai atklāšana būs 8:00 vai 9:00. Stīvens saka, ka jāpaskatās tīklā. Ok, ejam uz hosteļa foajē, sableķojam kaut kādus tur smieklīgi maz rmb, sēžamies pie PC. Ķīnā internets ir mega lēts, bet jārēķinās, ka ārzemju saiti būs lēni un daudz kam būs bloķēta pieeja. Stīvens atrod info, ka atklāšana būs 9:00, bet visas biļetes jau ir izpārdotas neskatoties uz lielo cenu. Nekas. Vismaz tagad noskaidrots, cikos tā štelle būs.

Ejam gulēt.

6.diena (11.08.2007 - sestdiena)
Qingdao

Jepā! Šodien alus festa atklāšana. Ņemam taksi (30rmb). Pa nakti ir krietni lijis. Brauciena laikā ievēroju, ka visas ielu malas ir pilnas ar tekošu ūdeni - šķērsot ielu nesaslapinot apavus ir neiespējami. Vēlāk vietējā TV pasaka, ka šīs esot bijušās lielākās lietusgāzes 20gadu laikā un parāda dažus applūdušus hoteļus. No rīta ejot ārā no hosteļa dzirdēju kāda krievu val. runājoša cilvēka sarunu pa tel. - "nam prišlos smeņiķ oteļ, potomu čto zatopilo" . Mums ir paveicies, jo Old Observatory hostel atrodas kalnā, kur nekāda lietus ūdens nav un nevar būt.

Esam klāt. Opā! Cilvēku jūra, policijas nožogojumi un pie tam vēl sāk līt lietus. Lietussargi, protams, palikuši hostelī. Pastaigājam tur pat apkārt. Atklāšanas ceremonija jau sākusies. Kaut kā veiklie darboņi mēģina pārdot atklāšanas ceremonijas biļetes - sākumā par nominālvērtību (800rmb), pēc tam jau cenu nomet līdz 400rmb un ir gatavi nomest vēl. Biļetes it kā esot paredzētas kaut kādām oficiālajām personām, kuras nav ieradušās. Tomēr nepiekrītu pirkt, jo nav zināms, vai biļetes ir īstas, kā arī pasākums jau sācies un lai tiktu līdz mūsu paredzētajām vietām būtu vajadzīgs ilgs laiks, jo visur policijas nožogojumi un daudz cilvēku. Laika apstākļi arī nav diez ko labi, lai patiešām izbaudītu atklāšanas ceremoniju uz visiem 100%.

Ejam uz turpat esošo pludmali. Pa ceļam no aizdomīga izskata (varētu būt kaut kāds mongolis) vīrieša nopērku kaut kādu austrumu saldumu, kurš tiek nogriezts no milzīga izmēra taisnstūrveida šī salduma kluča. Ēst var, bet daudz tādu apēst nevar. Pastaigājam pa pludmali. Negribu samērcēt kurpes, tāpēc diez ko tālu pludmalē nevaru iet. Stīvenam savukārt kājās kaut kādas vakar iepirktas gumijas sandales, un viņš braši bradā pa ūdeni. Lietus sāk līt stiprāk. Ātrā solī ejam atpakaļ meklēt kādu jumtu virs galvas. Par tādu kļūst laukumiņš pie publiskās WC. Pagaidām, kamēr lietus beidzas vai vismaz norimst līdz pieklājīgam līmenim un ejam atpakaļ uz alus festa norises vietu. Pa to laiku atklāšanas pasākums jau ir gandrīz beidzies. Smieklīgākais, ka 1 cilvēks vēl joprojām pārdod biļetes uz to. Lietus tomēr vēl līst, ejam apkārt policijas nožogojumiem ar domu atrast kādu lietussargu vai lietus apmetņu pārdevēju. Jā, tiešām kādā būdā pārdod lietussargus. Pircēju ir daudz - te neskatās uz cenu vai kvalitāti - ņem to, kas ir. Iepērkam 2 zontus arī mēs.

Pa to laiku atklāšanas pasākums beidzot beidzies. Tiek atvērti nožogojumi un tauta dodas iekšā 'Beer City'. Arī mēs. Ieeja pagaidām ir bezmaksas. Kad vēl neesam lāgā neko apskatījuši pienāk kaut kāds vietējā radio žurnālists (ķīnietis), kurš grib uzzināt manus iespaidus par šo pasākumu. Nu kādi te var būt iespaidi, ja mēs tikko esam atnākuši. Tā viņam Stīvens arī pasaka.

Visu atlikušo dienu notusējam pa Beer City. Lietus līst konkrēti. Labi, ka ir lielas teltis. Dzeram daudz alu un ēdam daudz visāda ēdiena. Alus cena te vidēji ir 50-60rmb par 1 lielu kausu. Pēc ķīniešu standartiem tas ir dārgi.

Pasākums ir pat ļoti OK! Man patīk. Vienīgi varētu vēlēties lielāku dažādu ārzemju alu izvēli. Pārsvarā bija dažādi vāciešu alutiņi. No Ķīnas bija pārstāvēti tikai 3 brendi - Tsingtao, Snow Beer un Laoshan beer.

Ķīnieši uz alus festu nāk ar visām ģimenēm. Par bērniem te ir padomāts - vienā Beer City pusē ir dažādas atrakcijas un karuseļi bērniem. Tā teikt, kamēr papucīši drinko alu, mammas ar bērniem var patusēt pa atrakcijām. Redzēju dažādas interesantas atrakcijas bērniem, kuras Latvijā neesmu manījis. Liekas, ka ķīnieši šajā ziņā ir izdomas bagātāki. Pārsvarā visām ķīniešu ģimenēm ir tikai 1 bērns, jo valdība ir ieviesusi 'One child policy'.

Vakarā izdzertais alus daudzums jau liek sevi just. Ņemam taksi (29rmb) un braucam uz hosteli.

7.diena (12.08.2007 - svētdiena)
Qingdao

Izejam no hosteļa ap plkst. 11. Ņemam taksi (7rmb) un braucam uz Qingdao Ferry. Tā ir pasažieru kuģīšu piestātne. Izrādās, ka neviens pasažieru kuģis šodien nekursē, jo ir lieli viļņi. Aizejam apskatīties - viļņi tiešām palieli. Tomēr uzgaidāmajā telpā (stacijā), kur pārdod biļetes, ir aizdomīgi daudz vietējo. Viņi laikam cer, ka sāks tirgot biļetes. Stīvens pieraksta stacijas info telefonu ar domu piezvanīt vēlāk. Ņemam taksi (7rmb) un braucam uz Qingdao Underwater World - tas ir paliels komplekss-muzejs-apskates vieta par visdažādākajām ūdenī dzīvojošām radībām.

Taksists, kurš mūs ved uz šo vietu izrādās haltūrētājs. Kaut kādā pilsētas vietā aptur taksi un saka, ka jākāpj ārā. Labi, izkāpjam. Varbūt jau esam atbraukuši? Nedaudz tālāk pamanu nelielu autobusiņu un galdiņu, kur tirgo biļetes. Stīvens ar taksistu aiziet līdz galdiņam un sāk kaut ko diezgan ilgi pārrunāt ķīniski. Izrādās, taksists viņam esot apgalvojis, ka sakarā ar alus festu un vēl citiem pilsētā notiekošajiem pasākumiem (starptautiska burāšanas regate), taksometriem esot aizliegts braukt uz pilsētas daļu, kur ir Underwater World un te viņš laipni mūs ir aizvedis līdz speciālam autobusiņam, kurš esot no Underwater World un kurš aizvedīs mūs uz turieni. ROFL.

Protams, ka tas par taksometru kustības aizliegumu ir totāls bullšits. Stīvens saka, ka tas esot kāda vietējā kantora tūrisma busiņš nevis speciāls buss no Underwater World, kā arī viņš dzirdējis busā jau sēdošo cilvēku pretenzijas, ka buss tik ilgi nekur nebrauc. Stingri atsakāmies pirkt kaut kādas biļetes. Esam atvesti netālu no pludmales, tāpēc nav problēmu atlikušo ceļu līdz Underwater World veikt ar Bus 11 ("You don't know what is Bus nr. 11?" Stīvens man kādā brīdī pajautāja. "Ask Martins & Ieva, sometimes you always have to take Bus nr.11"). Bus 11 nozīmē iet ar kājām.

Braucot ar taksi, pa ceļam pamanīju McDonalds. No rīta neko neesam ēduši, izsaku vēlmi iet uz McDonalds. Aizejam. Tradicionālas rindas.

Paēdam (48rmb) un ejam tālāk. Skati 'Underwater world' ir OK. Ieejas biļetes maksā 2x100rmb. Ar foto safilmēju tur arī pāris video. Apmeklētāju ir nejēgā daudz - ķīnieši ar visām ģimenēm.

Ejam uz nelielu pussalu. Apejam riņķī pussalai tīksminoties par augstajiem viļņiem, kas pamatīgi apšļāc kādu aizdomājušos ķīnieti.

Ejam atpakaļ pa vienīgo ceļu, kas savieno pussalu ar pilsētu.

Ilgu laiku nevaram "noķert" taksi. Visi nez kāpēc brauc pretējā virzienā nekā mums ir vajadzīgs. Beidzot izdodas. Braucam (7rmb) atkal uz Qingdao Ferry. Izrādās, ka kuģi vēl joprojām neiet. Sux. Viļņi man diez ko lieli neizskatās un laiks ir saulains. Nu neko. Aizeju uz WC. Pa to laiku, kamēr esmu WC notiek brīnums, sāk pārdot biļetes. Cena braucienam smieklīgi lēta - 7rmb (49sant.) vienam cilvēkam.

Ķīnieši beidzot nolēmuši strādāt un nelaist garām iespēju pārdot biļetes. Biļetes pārdod tomēr tikai uz 1 reisu, kurš iet uz kaimiņu pilsētu pāri līcim. Whatever. Ņemam to, kas ir. Uz kuģa aizskrienam vieni no pirmajiem aši uzkāpjot uz visaugstākā iespējamā klāja, no kura pēc laika mūs aizdzen apkalpe.

Pa kādām 40minūtēm aizkuģojam uz kaimiņu pilsētu. Izrādās, ka kuģi kā ērtu/ātru/nedārgu pārvietošanas līdzekli izmanto arī neskaitāmas mašīnas, taksometri un pat autobusi. Mašīnu izbraukšana no kuģa izvēršanas par smuku šovu - bez maz vai dragrace, kurš izbrauks pirmais.

Izkāpjam no kuģa un aizstaigājam līdz kaut kādai ielai. Stīvens saka, ka īstā pilsēta esot tālāk, te ir tikai osta. Īstas vēlmes staigāt pa svešo pilsētu nav, arī hostelis šai naktij ir paredzēts joprojām Qingdao, tāpēc ejam atpakaļ un ar to pašu kuģi braucam atpakaļ. Pa ceļam man tradicionāli uznāk miegs, tāpēc brauciena laikā sēžu ērtajos krēslos iekšējā klājā. Stīvens nekādu miegu laikam neizjūt un staigā apkārt pa kuģi.

Pēc atgriešanās Qingdao atrodas restorānu-ēstuvi un paēdam. Ir jau pievakare. Ņemam taksi (34rmb) un laižam uz Beer City pa ceļam apstājoties hostelī, jo Stīvens grib atstāt tur līdzpaņemtos lietussargus, kuri šodien nebija vajadzīgi (kā zināms lietus nekad nelīst, ja ir paņemti līdzi lietussargi).

Esam Beer City. Taksists pasaka Stīvenam, lai pasakot man, ka vajagot labi uzmanīt mantas - kameru un maku, jo ir jau tumšs un apkārt ir lērums ar cilvēkiem. Šoreiz par iekļūšanu alus festā ir jāmaksā. Dabūjam biļetes. Ejam iekšā. Tā kā šis ir pēdējais mūsu alus festa apmeklējums, iepērku suvenīrus - pāris T-kreklus sev un 1 Stīvenam, interesantus pudeļu attaisāmos un Qingdao alus festa medaļu. Cenas suvenīriem ir pieņemamas. Piemēram, T-krekls ar festa simboliku maksā 25rmb (1.75Ls).

Dzeram alu. Ēdam visādu ātro food ķīniešu stilā. Un atkal dzeram alu. Nopērkam popkornu. Popkornam 3 dažādas cenas. Paņemu par 25rmb. Atnes milzīgu ķobi. OMG. Tādu apēst 2 cilvēkiem nav iespējams, kad jau iekšā ir cits foods. Saku, lai Stīvens piedāvā to pretī sēdošajām meitenēm, tomēr viņš, šķiet, sakautrējies un negrib prasīt. Es savukārt ķīniski uzprasīt diemžēl neprotu. Nu neko.

Vazājos pa visu pasākumu ar savu milzīgo popkorna trauku. Pasākums jau sāk iet uz beigām. Daudzās teltīs jau sāk krāmēt solus un nekādas uzstāšanās nenotiek. Tomēr ir vēl pāris vietas, kur tusiņš notiek pilnā sparā. Piemēram, japāņu alus Asahi teltī. Tur arī sēžam. Ņemam atkal alu. Stīvens kaut kur aiziet un atgriežas ar 2 nūdeļu traukiem. Paēdam. Arī Asahi teltī tauta jau sāk izklīst un redzams, ka bodīte drīz vērsies ciet. Dodamies uz izeju. Ņemam taksi (35rmb), kuri pie ieejas stāv veselām rindām. Braucam uz hosteli.