Ievads: Aleks Bonivels veic nelielu pārskrējienu Japānas ekstrēmajam kino, kura saknes ir pietiekami dziļas, lai šādu kino rādītu pat plašai publikai.

VAI KĀDAM DZELZI?

1990. gadā Holivudā plosījās Ārnija blokbasteris "Total Recall". Tā lielais budžets un zvaigznes izmaksāja pamatīgu summiņu, bet tajā pat laikā, pazemes valstībā, daudzi sadzirdēja mazbudžeta melnbaltās Japāņu filmas "Tetsuo: The Iron Man" nosaukumu. Šis režisora Šinja Tsukamoto (Shinya Tsukamoto) debijas darbs ir viens kārtīgs kiberpanku gabals, kurš sevī sajauc šo to no Deivida Linča, Deivida Kronenberga un jukušas mangas. Šis darbs ar savu dīvaino stāstu par mašīnas un cilvēka sajaukumu sirreālā nihilistiskā industriālā blenderī, aizsāka jaunu ekstrēmā kino ēru.

Attēlā: Tetsuo: The Iron Man.

"Divu vīriešu dzīves saskaras, kad viens – metāla fetišists, kurš ļoti vēlas ievietot savā ķermenī metāla daļas, saduras ar otra cilvēka vadīto mašīnu. Nelaimes gadījums ierosina pārmaiņas abos cilvēkos un tie vēlas kļūt par biomehāniskām būtnēm. Filmas specefekti brīžiem ir tādi, ka liekas pie aktieru sejām pielīmētas plānas kārtas folija, bet sižets ar saviem attēliem un pavērsieniem spēj izsist no līdzsvara pat nosvērtāko personu.

Filma kļuva tik populāra, ka tai pat nācās veidot turpinājumu: "Tetsuo2: Body And Hammer" (1991). Būtībā tā vairāk bija jauna ekranizācija, nevis turpinājums. Vienkārši šoreiz režisoram iedeva naudiņu, uzsita pa plecu, un teica, lai viņš savu industriālo murgu pārvērš par pienācīgu lielā ekrāna darbu. Stāstā – kārtējo reizi cilvēks un mašīna tiek apvienoti, kad kāda biznesmeņa dēlu nogalina skūtgalvju banda, bet pašam tēvam tiek iešauts ar dīvainu ieroci, kurš izsauc viņā mašīncilvēka mutāciju. Izbēdzis no bandas, vīrietis, kurš pamazām mutējas, nolemj atriebties pāri darītājiem.

Attēlā: Urotsukidoji.

Nedaudz aizejot no kibertēmām Tsukamoto nākamā filma apskata tādas tēmas, kā bokss un pīrsings. "Tokyo Fist" (1995) no virspuses izskatās kā vienkārša mīlas trīsstūra stāsts. Zēns zaudē meiteni, kura aiziet pie drauga, bet viņš to cenšas atkarot. Tomēr šis darbs tiek režisēts ar mazliet savādāku redzējumu. Vardarbība, paša savainošana, pīrsings un negaidīts filmas nobeigums.

Arī Japānas animācijas industrija sevī glabā vairākus ekstrēmus darbus, kuri parāda cik vardarbīgs un galējību pilns spēj būt anime, kā piemēru var minēt "Urotsukidoji, Legend Of The Overfiend" (1989), kurā barjeras starp cilvēkiem un dēmoniem tiek nojauktas, attiecīgi dēmoni spēj iznākt starp dimensijām. Anime pildīta ar vardarbību, seksu, taustekļiem un izteiktiem vizuālajiem efektiem.

GAISMAS, KAMERA... NOFILMĒTS!

Pasaulē vairāki Japānā veidotie ekstrēmie darbi ir aizliegti. Viens no tādiem ir 1996. gadā uzņemtais "Naked Blood" jeb "Splatter". Filma stāsta par zēnu – ģēniju, kurš izstrādā efektīvu pretsāpju līdzekli, kas no sāpēm spēj sniegt baudu. Ar šo darbu režisors Hisayasu Sato cenšas iekļūt Japānas lielfilmu apritē, iepriekš strādājot tikai pie pinku žanra filmām. Šajā filmā ir iekļautas vairākas plašai auditorijai nepieņemamas ainas, kā, piemēram, meitenes kropļošana ar nazi un dakšiņu, kurā tiek nogrieztas ķermeņa intīmās daļas, vai izdurta acs ar ēdamrīkiem. Šī aina spēj pielīmēt cilvēka skatienu pie ekrāna, tajā pat laikā radot sajūtu, ka nepieciešams aizgriezties no tik pretīgiem skatiem.

Tajā pat gadā režisors Takeshi Miike uzņem stilīgo gangsteru filmu "Fudoh: The New Generation", kas stāsta par gudro studentu Riki Fudoh, kurš tajā pat laikā ir mazgadīgo slepkavu bandu vadonis. Šajā bandā var redzēt visas galējības. Piecgadīgu meiteni ar pistoli, un citus indivīdus, no kuriem visvairāk izceļas sieviete – striptīzdejotāja, kura spēj nogalināt ar šautriņu, kas izšauta no viņas maksts. Rikijs ne tikai vēlas kontrolēt skolu, bet arī visu Kjūšu salu. Filma pilna ar asiņainām slepkavībām un krāšņu vardarbību.

Miike 17 gadu laikā ir uzņēmis vairāk nekā piecdesmit filmas, tomēr ekstremālākās no tām tiek uzskatītas "Audition" (2001) un "Ichi The Killer" (2002). "Audition" ir tiešs ceļojums terora pasaulē. Filmas sākumā skatītājam tiek rādītas ainas, kurās Aojama ar savu dēlu novēro, kā viņa sieva lēnām mirst slimnīcas palātā. Pēc septiņiem gadiem, dēls iesaka tēvam atkal apprecēties, uzņemoties palīdzēt atrast sievu. Sievas meklējumos tiek organizēta fiktīva aktieru atlase it kā filmas vajadzībām, kur, atlases gaitā, tēvam ir iespēja atrast sev perfektu partneri. Un patiešām Aojama iepazīstas ar skaisto Asami. Viņu attiecības sākas ieturēti, bet, filmas sižeta attīstības gaitā, skatītājs tiek ierauts vardarbīgā pasaulē. "Ichi The Killer" savukārt ir filma par jakuzām, kas parāda to ikdienu visnežēlīgākajā veidā caur psihiski nelīdzsvarotu personāžu acīm.

SPĒLES BEIGAS

Viena no retajām filmām, kas pasaulē tika izplatīta bez pastiprinātas cenzūras ir "Battle Royale", kur vienā no galvenajām lomām var redzēt pašu Takeši Kitano. Principā filma runā par to, ka jauniešiem vairs nav nekāda respekta pret pieaugušajiem. Tādejādi, lai mazinātu šo tendenci, valdība nolemj izveidot programmu, kuras nosaukums ir Battle Royale. Programma skaidrojama ļoti vienkārši – vienu reizi gadā bars skolnieku tiek atlasīti, aizvesti uz salu, un piespiesti cīnīties līdz nāvei par izdzīvošanu. Tālāk skatītājs tiek iesviests nodevību un slepkavību sērijā, kur jaunieši ar visnežēlīgākajiem paņēmieniem mēģina nogalināt viens otru.

Japānas šokējošais kino ir attīstījies jau vairākus gadu desmitus, un tad, kad skatītājam liekas, ka viņš ir redzējis visu, parādās kāds jauns darbs, kas spēj aizvest vēl tālāk. Ja vēlaties redzēt to, ko Holivuda neatļaujas parādīt, atcerieties par valsti, kurā aust saule.