Ievads: "...pēc filmas izrādīšanas, bieži vēroju no kino iznākušos pusaudžus, kas uzreiz tvēra savus mobilos telefonus, lai zvanītu draugiem un teiktu: “Jā, tas tiešām bija bailīgi, tev vajadzētu to noskatīties!” Man tas ļoti patika, jutos apmierināts ar paveikto..."

Intervētājs: Kā jūs uzsākāt savu režisora karjeru un vai Jūs esat šausmu filmu fans?

Hideo Nakata: Tas viss sākās universitātes laikā, kad es pārvācos no laukiem uz Tokiju un savā studiju laikā, skatījos aptuveni 300 filmu gadā. Kad noliku pēdējos eksāmenus, es devos strādāt uz Nikkatsu studiju, kur arī nostrādāju 7 gadus par režisora asistentu. Bet tajā laikā es vispār nespecializējos šausmu filmu žanra filmās. Atceros savus skolas gadus, kad ļoti iespaidojos no tādām filmām, kā “The Exorcist” un citām līdzīgām, tomēr varētu teikt, ka tā nebija tieša mana izvēle darboties šausmu filmu žanrā.

Intervētājs: Jūsu pirmais nopietnais darbs ir “Ghost Actress”, vai Jūs nevarētu nedaudz pastāstīt par to? Vai tā ir uzņemta līdzīgā stilā, kā “Ring”?

Hideo Nakata: Jā, vairāki cilvēki ir teikuši, ka “Ghost Actress” ir līdzīga maniem pēdējiem darbiem. Tomēr, Takahashi, ar kuru es sarakstīju scenāriju, saka, ka “Ghost Actress” nebija biedējoša, un iespējams, ka tas tādēļ, ka galvenā varone Shujinko, parāda visu savu seju – tādejādi novājinot savu spēku. Pretēji tam, Sadako, parāda tikai savus matus vai aci un, pēc manām domām, tā ir viena no niansēm, kas padara šos velnišķīgos varoņus tik biedējošus.

Intervētājs: Vai “Ghost Actress” ir pieejama uz video ārpus Japānas robežām?

Hideo Nakata: Nē

Intervētājs: Vai tā ieguva panākumus iekšēja tirgū?

Hideo Nakata: Kā lai to saka, būtībā sākotnējie “Ghost Actress” panākumi bija diezgan slikti, jo mēs apmeklējām vēlos seansus veselas 6 nedēļas un to laikā, saskaitījām tikai 800 skatītājus. Bet, kā jau jūs noprotat, pēc lielajiem “Ring” panākumiem, mēs atsvaidzinājām un likām atcerēties par “Ghost Actress”. Tā tika iekļauta reklāmas kampaņā un diezgan labi pārdota.

Intervētājs: Vai “Ring”, salīdzinoši uz Japānas kopējās kino industrijas fona, varētu nosaukt par mazbudžeta filmu?

Hideo Nakata: Es nevaru teikt, ka tā bija mazbudžeta un arī nedz lielbudžeta filma, jo tās budžets bija apmēram 1,5 miljoni ASV dolāru, kas ir standarta izmaksa šāda veida projektiem.

Intervētājs: Cik ātri tika izveidots turpinājums?

Hideo Nakata: Pirms izstrādes darbi ilga apmēram 3-4 mēnešus, un pēc tam pēc izstrādes darbi vēl 4 mēnešus. Pati uzņemšana ilga 5 nedēļas.

Intervētājs: Un kāds bija paredzētais laiks uzņemšanai?

Hideo Nakata: Iekļāvāmies laikā, tieši 5 nedēļas.

Intervētājs: Vai filma tiek pārdota ārpus Japānas robežām?

Hideo Nakata: Tā tika pārdota izrādīšanai Taivānas un Honkongas kino.

Intervētājs: Vai novele ir tulkota angļu valodā?

Hideo Nakata: Īsti nevarēšu pateikt. Zinu, ka tā ir pieejama Korejiešu un Ķīniešu valodās.

Intervētājs: Kā jūs tikāt iesaistīts šajā projektā?

Hideo Nakata: Kad es pabeidzu darbu pie “Ghost Actress”, mani aplenca vairāki producenti. Un pats rakstnieks, Mr. Suzuki Koji teica, ka viņam patīkot kā es strādāju, un ka viņš vēloties, lai es veidotu “Ring”.

Intervētājs: Zinu, ka arī novele guva milzīgus panākumus, bet vai tas notika pateicoties “Ring” filmas panākumiem, vai arī tas jau notika pirms tam? Vai filma palīdzēja pārdot noveli?

Hideo Nakata: Jā un nē, tāpēc, ka, kad tika izlaista filma tā, protams, palīdzēja pārdot izlaidumu ar nosaukumu “Ring”, bet ir taču vēl divi citi izlaidumi šajā noveļu sērijā: “Loop” un “Spiral”. Šīs triloģijas ietvaros “Ring” tika pārdots apmēram 500 000 kopijās, bet pēc filmas parādīšanās publicistu kompānija Radokawa Shozen, pielika lielu mārketinga spēku un kopumā pārdeva 1,5 miljoni “Ring” izlaiduma kopiju. Tātad noveles veiksmes gājienā ir vainojami vairāki faktori.

Intervētājs: Vai ir lielas atšķirības starp noveli un filmu?

Hideo Nakata: Jā ir dažas būtiskas atšķirības, tāpēc, ka novele ir vairāk mistērija ar šausmu elementiem. Un viena no mistērijas atrisinājuma atslēgām, ir ierīce, kura nosaukta par psihes-metru, un kura tiek pievienota cilvēkam, lai nolasītu tā domas. Tika pamainīti arī galvenie varoņi, no vīrieša uz sievieti. Vēl arī jāsaka, ka dažās skolās bija jau iepriekš tāda, kā leģenda par video lāstu, pēc kura tu mirsti. Tāpēc es nodomāju, ka ir tieši laikā izveidot filmu par šo leģendu. Pēc filmas izrādīšanas, bieži vēroju no kino iznākušos pusaudžus, kas uzreiz tvēra savus mobilos telefonus, lai zvanītu draugiem un teiktu: “Jā, tas tiešām bija bailīgi, tev vajadzētu to noskatīties!” Man tas ļoti patika, jutos apmierināts ar paveikto – pie tam notika filmas pašreklamēšanās pusaudžu starpā.!

Intervētājs: Vai tika izrādīta kāda iejaukšanās no producentu puses, saistībā ar jūsu pieeju šausmu filmu žanram?

Hideo Nakata: Nē, nebija nekādas iejaukšanās un pretošanās. Bet brīžiem es sajutu nelielas šaubas viņos, kad viņi man uzdeva jautājumus: “Kādēļ tur nav pēkšņas nāves?” vai arī “Kāpēc tu filmā neparādīji nāves procesu, kas tika raksturots grāmatā?” Vēl arī sajutu šaubas aspektā, ka filmā nāve notiek pēc 7 dienām, nevis uzreiz. Bet es pieturējos pie iecerētā un nemaz to nenožēloju.

Intervētājs: Vai tu redzi filmu, kā atgriešanos vecajās Japānas tradīcijās par pārdabiskajiem stāstiem? Tādēļ, ka “Ring” nedaudz liek padomāt par tādām filmām kā “Kwaidan” vai “Ugetsu”.

Hideo Nakata: Jā! Šeit varētu būt saikne arī ar minētajiem “Kwaidan” un “Ugetsu”, bet nedrīkst aizmirst par klasisko kabuki teātra šausmu stāstu “Yotsuya Kaidan” (“The Ghost of Yotsuya”). Es pat varētu teikt, ka esmu izpētījis vairākas senās Japānas vēstures tradīcijas. Bet manā filmā, es biju iecerējis parādīt pašas dabas baismīgo pusi. Par piemēru, es uzņēmu dažas ainas Oshimā, kuras gaisā virmoja diezgan sliktas un nedabiskas sajūtas. Vai arī paņemot Washitsu (Japānas stila istabas), kuras ir gan tumšas un brīžiem nes sevī pārdabiskuma auru.

Intervētājs: Jūs pieminējāt Japānas klasisko šausmu stāstu. Vai tā ir novele?

Hideo Nakata: Tas ir stāsts, kas man šķiet ir balstīts uz patiesiem notikumiem par kapiem. Yotsuya Kaidan stāsts ir klasika, kas tiek stāstīts jau vairāk nekā 40 gadus. Tas ir Japānas stāsts, kurš tiek stāstīts drēgnajās un karstajās vasarās, lai dotu cilvēkiem aukstuma emocijas. Stāsts ir arī ekranizēts, un, manuprāt, labākā šī stāsta versija ir režisora Nakagawa Nobuo 1959. gadā uzņemtajā “Tokaido Yotsuya Kaidan”. Īstenībā ir kādas 5-6 šī stāsta versijas, bet šī , man liekas, ir vislabākā. Tas ir stāsts par nabadzīgu zemnieku, kurš vēlas kļūt par samuraju Edo perioda laikos. Viņš tur aizdomās savu sievu par to, ka viņai ir afēra ar aklo masieri, tāpēc viņš noslepkavo gan sievu, gan masieri. Sieva tiek noindēta un viņas seja tiek sakropļota tā, it kā tai sejā būtu iesviesta skābe. Pēc tam sieva un masieris augšāmceļas lai nomedītu savu slepkavu.

Intervētājs: Man likās interesanti redzēt filmā atskatus pagātnē, kur Sadako bija kopā ar Shizuko. Tie bija uzņemti savādā veidā, sajaucot dokumentālo filmu elementus un iekļaujot sirreālisma pieskaņu. Vai tas bija apzināti un kādā formātā jūs to safilmējāt?

Hideo Nakata: Oriģināli tas tika safilmēts uz 35mm filmas, bet mēs ilgi diskutējām vai to nevajadzēja filmēt ar 8mm lenti vai mājas video formā. Tātad safilmējām ar 35mm lenti, tad devāmies uz laboratoriju un veicām dažādu efektu pievienošanu. Īstenībā to ainu faktūras panākšana, man vēl joprojām ir noslēpums, jo laboratorijas tehniķis man neatklāja kādā veidā viņš to panācis. Lai gan zinu, ka tur dažos momentos iesaistītas pārejas no 35mm uz video formātu.

Intervētājs: Un kā ir ar nolādēto video, kurš ir pat daudz vairāk graudaināks un īpatnējāks? Vai tas tika izveidots tādā pat veidā?

Hideo Nakata: Jā, tas tika veidots pēc līdzīgiem principiem. Bet jūs pieminējāt terminu sirreālisms, kas ir interesanti, jo mēs veidojot šo klipiņu negribējām dot lietotājam nevienu atsauksmes punktu, tādejādi neviens nevarētu atsaukties uz to, kur video ir filmēts, kāda ir uzņemšanas vieta, un no kurienes nāk apgaismojuma vai tumsas efekti. No šā viedokļa, mēs gribējām saskaņot bildē idejas, ka nekas nav saprotams no tā, kur šajā video ir tumsība un kur gaišums, radot tādu kā sapņainības efektu, kurā jūs nespējat definēt, kas ir kas.

Intervētājs: Man patika ko jūs paveicāt ar fotogrāfijām, tas kā sejas tiek izsmērētas. Vai tas ir kaut kas tāds, kas ir novelē, vai tomēr jūs pats nācāt klajā ar šādu ideju? Jautāju tādēļ, ka 19. gadsimtā, kad tika izgudrotas fotogrāfijas, bija vairākas grupas ar cilvēkiem, kuri sevi sauca par spirituālistiem un kuri domāja, ka fotogrāfija var attēlot noteiktas personas garu un to, ka fotogrāfijā, persona parādās kā ēna. Vai šis ir kaut kā saistīts ar jūsu filmu? Un vai jūs vispār zinājāt par ko tādu?

Hideo Nakata: Takahashi kungs, kurš sarakstīja šo scenāriju kopā ar mani, ieteica šo ideju par foto, kas īstenībā ir balstīta uz reālu paranormālu personu Mifune Chizuko. Šī sieviete, varēja iedomāties uzrakstītos vārdus un piespiest šiem vārdiem materializēties uz papīra. Šī ir lieta ko vairums šādu cilvēku spēj. Būtībā ir vēl viens stāsts, kas attiecināms uz šo. Bija tāds profesors Tokijas Universitātē, kuru atstādināja, dēļ tā, ka viņš pētīja paranormālās parādības. Viens no viņa pētāmiem objektiem bija iepriekšminētā Mifune Chizuko. Un protams, ka Tokijas Universitātē šāds profesors netika uztverts nopietni. Tāda veida shinrei shashin, kas nozīmē spoka parādīšanās fotogrāfijās ir patiešām notikusi Japānā. Vairums šo gadījumu, man liekas, ir tikai pa pusei patiesi. Bet tieši no šiem gadījumiem mēs smēlāmies idejas.

Intervētājs: Kurā laikā notika šis notikums ar profesoru?

Hideo Nakata: Man liekas, ka tas bija 20. gadsimta sākumā.

Intervētājs: Protams, ka pie tām ainām, kā arī vispār filmai, mūzika un skaņas ir ļoti nozīmīgas, it īpaši nolādētajam video, kurā skaņa ir diezgan tehnoloģiska, bet ar pārdabisku pieskaņu. Vai jūs cieši sadarbojāties ar komponistu?

Hideo Nakata: Šis ir tas pats komponists, kas sacerēja mūziku slavenajam “Ghost In The Shell” un viņa vārds ir Kenji Kawai. Pie tam viņš mūziku veidoja gan “Ring”, gan arī “Ring 2”. Esmu ar viņu ilgstoši sadarbojies, un arī šajā filmā ļoti cieši sadarbojos pie skaņu efektu izveides. Šis komponists ir ļoti talantīgs. Tikai priekš skaņu efektiem vien, mums bija 50 ierakstu un piemēram, telefona skaņai, tika samiksētas 4 dažādas kvalitātes telefonu skaņas, jo tehniķi nevēlējās, lai šī telefona skaņa atgādinātu Holivudas filmās dzirdēto! Skaņu efekti bija ikdienas sarunu tēma, jo Kenji Kawai bija 50 fona skaņas un 50 skaņu efekti. Tas bija milzīgs uzdevums tos izveidot, un pats komponists vēlējās visā piedalīties un vadīt procesus, lai iegūtu augstas kvalitātes rezultātu. Cilvēka auss nemaz tik vienkārši nespēj atšķirt skaņu efektus no melodijas, tādēļ, ka tie visi tika ļoti veiksmīgi integrēti kopējā skaņu ierakstā.

Intervētājs: Filma ieguva milzīgus panākumus. Mal šķiet, ka viens no iemesliem kādēļ tas notika ir dēļ tās mītiskām īpašībām. Rodas tā sajūta, ka notiek kaut kas svarīgs, bet īsti nevar pateikt kas tas ir, rodas neskaidrība, kas kopumā ir patīkams efekts. Būtībā tradicionālajās rietumu pasaules kultūrās akas, ūdens jeb pazeme, ir metafora prāta aprakstīšanai. Vai mēs varam apgalvot, ka aka, “Ring” sērijās ir metafora neaptverošajam? Jo vēl esmu pamanījis, ka “Ring 2” daļā aka ir daudz dziļāka. Vai tas ir tādēļ, ka bailes vai raizes tiek ieviestas daudz dziļāk pašā cilvēka apziņā? “Ring 2” veidojās daudz pazīstamāks un jau iesakņojies, vai tādēļ aka ir dziļāka?

Hideo Nakata: Patiesībā par aku ir atsevišķs stāsts, kurš saucas “Bancho Sarayasaiki”, un kurš uz šo darbu, ir attiecināms ar faktu, ka aka iespējams ir apsēsta ar ļaunajiem gariem. Pats, kad dzīvoju Japānas nomalē, esmu redzējis aku, apmēram 5 metrus dziļu, kas patiesībā, nemaz tik dziļa nav, bet man, kā bērnam, tā likās kā bezdibeņa elle. Tādēļ, es domāju, ja tur tiktu iekšā, tad nekad netiktu ārā. Attiecības starp aku un TV ekrānu (“Ring 2”) ir tādas, ka pats ekrāns ir kā savienojums ar elli. Tātad šajā gadījumā, vajadzētu būt vairākiem savienojumiem starp TV ekrānu un nezināmo, kas slēpjas akā vai ļaunajiem gariem. Un jā, tas ir diezgan interesanti, kā mēs mēdzam attiecināt aku uz kaut kādu ieeju pazemes valstībā.

Intervētājs: Arī lieta, kas mani aizķērusi Āzijas filmās, pretēji Rietumu šausmu filmām, ir tā, ka Āzijas filmās ir tā garīguma šausmu sajūta, ar idejām par neparasto un tā savienojumu ar dzīvi un nāvi. (Cilvēki mirst, bet šādā vai citādā veidā atgriežas). Bet nekad nepiemin dvēseli, jo vairāk dominē idejas par vispārējiem spēkiem, ķermeņa enerģiju un citām lietām, kas attiecināmas uz Āzijas medicīnu. Vai tas arī ir kaut kas, kas atšķir šīs filmas no Rietumu šausmu filmām?

Hideo Nakata: Jāsaka, ka neesmu speciālists Japānas tradīcijās, kā, piemēram, kabuki teātrī, vai no teātrī, bet bieži tieši šajās tradīcijās, it īpaši no teātrī, varonis jeb galvenais personāžs ir miruša persona, kas atgriezusies uz dzīvo zemes, lai pastāstītu stāstus par saviem bijušajiem draugiem, mīļākajiem un dažādām baudām, kuras viņi piedzīvojuši dzīves laikā. Tā kā, ja skatās no šī viedokļa, tad tas nemaz nav tik attāli no dzīvā. Man liekas, ka esmu iespaidojies no Japānas tradīcijām, bet arī saskatu sevī vairākas iespaidu iezīmes no Roberta Vaisa (Robert Wise) “The Haunting” darba vai arī Henrija Džeimsa (Henry James) noveles “Turn of the Screw”, kuru ekranizēja Britu režisors Jack Clayton. Tā kā varu teikt, ka arī esmu iespaidojies no daudziem režisoriem arī ārpus Japānas un arī mans scenāriju autors, vienmēr iesaka man noskatīties šādas aizrobežu filmas. Tāpēc, šis ir arī diezgan reālistisks spoku stāsts, kurā nevar teikt, ka ir tikai melns un balts vai arī dzīve un nāve, bet ir arī kaut kas starp, ko arī es izmantoju savos darbos.

Intervētājs: Vai ir kādi citi šausmu filmu režisori, no kuriem esat iespaidojies savos darbos?

Hideo Nakata: Esmu iespaidojies no “Amityville” šausmu filmām.

Intervētājs: Vai pazīstat režisoru, kurš izveidojis Ring 3 (Ring 0: The Birthday)?

Hideo Nakata: Jā, tas ir tas cilvēks, kuram ir laba izjūta šausmu filmu žanram, Tsuruta Norio. Kinoscenārija autors Mr. Takahashi apbrīno viņa darbus. Patiesībā Mr. Takahashi neatzīst mani, kā labu šausmu filmu režisoru

Intervētājs: Viņš maldās!

Hideo Nakata: Man tika piedāvāts šo filmu režisēt, bet es noraidīju. Es nevēlējos turpināt veidot šausmu filmas, tādēļ apstājos uz kādu mirkli. Bet ne pavisam!

Intervētājs: Jūs nesen esat pabeidzis darbu pie citas filmas. Kāda tā būtu?

Hideo Nakata: Esmu paveidzis darbu pie spriedzes filmas “Chaos”.

Intervētājs: Liels paldies par interviju un veiksmi jums turpmākajos projektos!