Skatītāju Vērtējums:

Shunichi Maki (Tetsuya Bessho) ir iznīcinātāja pilots, kurš dienē Japānas Aizsardzības Spēkos (JSDF)…

Ir pienākusi viņa pēdējā diena šajā amatā, jo Maki vēlais aiziet no šī darba, lai vairāk laika pavadītu ar savu bērnu, kuram ir nāvējoša slimība…

Tomēr Maki tiek nosūtīts pēdējā uzdevumā... Dīvains NLO tuvojas Tokijai... Valdība secina, ka tā ir kāda ienaidnieka raķete, tādēļ pavēl sūtīt divus iznīcinātājus tai pretī, lai tie notriektu raķeti...

Maki ar savu partneri dodas debesīs, bet tiklīdz pietuvojas NLO, to lidmašīnu motori sāk atteikt darboties... Maki partneris pagriežas mājupceļam, bet Maki turpina uzdevumu, tādejādi iekļūstot dīvainā plazmā...

Viņš saduras ar nezināmu objektu un pazaudē samaņu... Tomēr pēc šī atgadījuma Maki tiek atrasts nokritis uz zemes... Neticamā kārtā viņš ir izdzīvojis un palicis neskarts...

Maki neatceras neko par to, kas ar viņu noticis gaisā un neviens nespēj izskaidrot šo fenomenu...

Pēc šī atgadījuma pilots pamet darbu un uzsāk strādāt kādā mazā lidotāju kompānijā... Kādu dienu viņš tiek nolaupīts uz slepenu valsts iestādi, kurā tam paziņo, ka viņš ir otrais cilvēks, ar kuru ir notikusi šāda parādība...

Pirmais pēc kāda laika ir pārvērties par monstru un izlauzies no laboratorijas... Maki tiek ieslodzīts, tomēr pēc neilga laika viņš sajūt arī sevī pārvērtības, tikai šoreiz viņš nav ļauns monstrs... Maki kļūst par Ultramenu!

Ja visa pasaule jau nedaudz bija piemirsusi par 70-80to gadu supervaroni Ultramenu, tad Japānā tiek svinētas Ultramena dzimšanas dienas un šis varonis ir kļuvis par leģendāru Japānas izklaides sfēras tēlu...

Tiek veidoti TV seriāli, komiksi, anime un citas lietas... 2004. gadā kompānija Tsuburaya Productions nolemj izveidot Ultramena filmu, kuru uzdod radīt Kazuya Konakas vadībā…

Režisors kopā ar producentiem vēlējies Ultramena filmu padarīt par diezgan nopietnu arī uz pieaugušajiem skatītājiem tendētu darbu, diemžēl šur tur viņi ir pārcentušies...

Es noteikti gribu uzslavēt Ichiroh Itano, kurš filmā režisējis gaisa ainas – tās tiešām ir pietiekami iespaidīgas un filmas nobeigumu padara krāšņu un interesantu...

Bet lielākā daļa filmas tiek pavadīta bez Ultramena un līdz fināla kaujai ir tikai viena “sišanās” starp monstru un Ultramenu tumšā ēkā...

Šajā aspektā gaidīju ko vairāk no sen iemīļotā bērnības varoņa ekranizācijas... Cerēju uz to, ka filmas radītāji vairāk “spiedīs” uz izklaidi, kaujas ainām utt., nevis uz Maki dzīves traģiskumu un “dziļu” sižeta izklāstu...

Varēja jau daudz labāk, bet saprotu, ka finanses arī ir ierobežotas... Varbūt uz šādu projektu naudiņu nevajadzēja žēlot...