Skatītāju Vērtējums:

Jau ilgāku laiku uz zemes pār nāciju valda milzīgas korporācijas, kuras savā starpā savieno sarežģīts datortīkls.

Japānā ir izveidota devītā nodaļa, kura cīnās pret tiem, kas šo tīklu mēģina sagraut. Ikdienas tiem nākas novērst dažādus kiberuzbrukumus un notvert izbēgušos robotus.

Majore Motoko Kusanagi un viņas pārinieks Bateau jau ilgāku laiku mēģina notvert hakeri, kura pseidonīms ir Leļļu Pavēlnieks. Šis hakeris cilvēkos spēj implantēt maldinošas atmiņas, tādejādi manipulējot ar tiem un liekot veikt dažādas nelikumīgas darbības.

Kā vēlāk noskaidrojas, tad Leļļu Pavēlnieks nav reāla persona, bet gan programma, kura izveidota slepena projekta Nr. 2501 ietvaros un ir apveltīta ar fenomenālām mākslīgā intelekta īpašībām.

Par 2501. projektu ir atbildīga valdība, tāpēc pat 9. nodaļai vairākas atbildes uz jautājumiem paliek miglā tītas, tomēr Motoko ir gatava pielikt visus spēkus, lai atrisinātu šo lietu.

Kurš gan neatceras ainu, kad sieviete metas pretuzbrukumā tankam un raujot vaļā tā lūku tiek saplēsta gabalos... Šī un vairākas citas ainas ir kulta animācijas filmas "Ghost In The Shell" zīmoli, kas spējuši palikt atmiņā tūkstošiem skatītāju.

Režisors Mamoru Oshii iespaidojies no Masamune Shirow veidotās mangas rada animācijas darbu, kurš uz mūsu dzīvi palūkojas no datorizācijas viedokļa...

Ja nu mūsu dzīve būtu tikai programma, kuras kods ir DNS – apziņa, atmiņas, domāšana... Kas notiktu, ja kāds spētu šajos procesos iejaukties un pārveidot tos?

"Ghost In The Shell" neatbild uz šiem jautājumiem, toties parāda visai tumšu spriedzes stāstu ar filozofiskiem zemtekstiem.

Ja runā par animāciju, tad sākot ar lietus lāsēm un beidzot ar piesārņojuma pārpilnajiem urbanizētās pilsētas skatiem, viss ir pārdomāts līdz detaļām. Var redzēt, ka Oshi, šim faktoram ir pievērsis īpašu uzmanību.

Savukārt no varoņiem un to dzīvēm režisors tur pa distanci, neļaujot izprast to rīcību un uzvedību, kas no sākuma liekas nepieņemami, bet beigās lieliski saplūst ar kopējo darba atmosfēru.

Un kas gan būtu "Ghost In The Shell", bez fascinējošās Kenji Kawai mūzikas... Tā nepārprotami ir rakstītā katram filmas momentam, un kā iespējams vairums zina, tad Kawai mūziku filmām veido tikai tad, kad ir pilnībā gatavas ainas. Viņš vēro kadrus un tad ģenerē idejas par to muzikālo noformējumu. Kopumā mūzika iznākusi pārsteidzoša, liekas kā tradicionālā sajaukums ar sirreālo.

Filma nav viegla izklaide, jo tā nepārtraukti skatītājiem, kuri iedziļinās sižetā, liek kustināt savas smadzeņu šūnas, bet tāds nu ir Oshii stils, un piekritēju viņa darbiem netrūkst.

Šedevrs! Ko nu vairs piebilst!