Skatītāju Vērtējums:

Darbība risinās 19. gadsimtā Meiji reformu laikā...

Imperators ir pārņēmis varu un formē jaunu valdību, tādēļ imperatora spēkiem ir jāizplata jaunās ziņas par reformām visas valsts zemniekiem un Šoguna padotajiem.

Nodokļi tiek samazināti, vecie ķīlu dokumenti likvidēti, tuvojas lielas pārmaiņas – tāds ir galvenais reformu ziņojums...

Viens no imperatora spēku pārstāvjiem ir izklaidīgais Gonzo (Toshiro Mifune), kurš dodas kopā ar saviem vadītājiem reformu ziņu izplatīšanas gājienā...

Nonākuši apvidū, kur Gonzo ir dzimis, viņš lūdz komandierim, lai tas ļauj viņam pirmajam doties uz dzimto ciematu un atnest prieka vēstis.

Komandieris dod atļauj un papildus Gonzo izlūdzas komandiera sarkano galvas segu, lai parādītu ciematam, ka viņu vienkāršais zemnieks ir kļuvis par Imperatora spēku vadoni...

Gonzo ierodas ciematā un uzreiz saprot, ka šīs prieka vēsts paziņošana nemaz nav tik vienkāršs process...

Režisors Kihachi Okamoto kopā ar Toshiro Mifunes kompāniju sešdesmito gadu beigās nolemj izveidot komēdiju par Meiji reformu un vienkāršo zemnieku iedzīvi.

Domāju, ka vārds Toshiro Mifune vairs neprasa komentārus - par šī aktiera dotībām un harizmu arī vairs nav jāstrīdas, var tikai piemetināt, kā šajā komēdijā viņa sniegums joprojām ir izcils.

Filma ir satīrisks tomēr nedaudz dramatisks atskats Japānas vēsturē un zemnieku sadzīves jautājumos. Ar humoru tiek parādīta vienkāršo cilvēku prātu kontrolēšanas iespējamība un vārda spēks.

Vairāki varoņi ir kontrastaini un īpatnēji, tomēr lielākā vai mazākā mērā tie nobāl Gonzo priekšā.

Lai gan „Red Lion” ieskrējiens ir humora pilns, tomēr filmas otrā daļa ir vairāk dramatisma un spriedzes pildīta, kurā arī varam redzēt pāris diezgan labi pārdomātas zobencīņu ainas.

Tātad kopumā vēsturiska, gaiša un nedaudz dramatiska komēdija ar Toshiro Mifunes brigādi priekšgalā - jidai-geki žanra filmu piekritējiem vajadzētu patikt!